Ticiāns Večellio (itāļu: Tiziano Vecelli arī Tiziano Vecellio, dzimis starp 1473. un 1490. (iespējams 1488-1490), miris 1576. gada 27. augustā), itāļu renesanses laika gleznotājs.

Ticiāns
Tiziano Vecelli
Ticiāna pašportrets, ap 1567. gadu; Prado muzejs, Madride
Dzimis Visticamāk 1488-1490
Venēcijas republika, (mūsdienās Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1576.gada 27. augustā.
Venēcija, Venēcijas republika (mūsdienās Karogs: Itālija Itālija)
Tautība itālis
Nozares Glezniecība
Mākslas virziens Renesanses māksla
Iespaidojies no Džordžone, Rembrants

Ticiāna atklājums bija formas veidošana ar krāsu palīdzību, niansētu toņu lietojums un sulīgais kolorīts, kas atstāja lielu iespaidu uz nākamo paaudžu māksliniekiem. Mākslinieka gleznās savijās intīmais un svinīgais, realitāte un mitoloģiskais.

Pazīstams viņš kļuva ar gleznu Zemes un debesu mīlestība (1515 - 1516). Bet ap 1518. gadu Ticiāns rada vienu no saviem labākajiem darbiem - altārgleznu Asunta jeb Marijas debesbraukšana Santa Maria dei Frari baznīcā Venēcijā. Kustību, dinamismu un emocionālu piesātinātību Ticiāns panācis ar spilgtām krāsām un spēcīgiem gaismēnu kontrastiem. Visi šie kontrasti pakļaujas mērķtiecīgam kompozīcijas risinājumam, ar kuru izceļ galveno ideju - Marija tiek uzņemta debesīs.

16. gs. 40. gados mākslinieks pievēršas portretam. Kārlis V, Pāvils III un Pašportrets. Mākslinieks portretos atklājis personības iekšējo pretrunīgumu.

Ticiāns savā gleznā Danaja (1554) atklāj mīlestību, maigumu un sievietes ķermeņa skaistumu. Leģendas motīvi izmantoti glezna Sv. Sebastjans (1570), kurā romiešu kareivis Sebastjans pieņēma kristīgo ticību un tādēļ tika pakļauts briesmīgām mocībām. Ticiāns šajā darbā mēģina atklāt vientuļa cilvēka ciešanas.


Ārējās saites

labot šo sadaļu