Džambatista Viko dzimis Neapolē (tolaik Spānijas impērijas sastāvā) grāmatu tirgotāja un ratu darinātāja meitas ģimenē.
Viko pasniedza retorikuNeapoles Universitātē, vēlāk Neapoles karalis Karloss III iecēla viņu par karalisko historiogrāfu.
Viko meistardarbs ir "Principi jaunai zinātnei" (itāļu: Principi di una scienza nuova, 1725), kurā viņš izvirza vēstures cikliskuma teoriju - saskaņā ar to sabiedrība, valsts, tiesības un reliģija attīstās pa apli, izejot trīs attīstības posmus: dievu laikmetu, varoņu laikmetu un cilvēku laikmetu. Viko kritizējis moderno racionālismu (Dekartu) un slavējis klasisko senās Romas filozofiju. Pētīts, ka Vīko meistardarbs ietekmējis īru rakstnieka Džeimss Džoisa romānu Finegana vāķēšana.[2]