Parīzes hronoloģija
Parīzes vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām ziņām par iedzīvotājiem mūsdienu Parīzes teritorijā līdz mūsdienām.
Gallu — romiešu laika Parīze
labot šo sadaļu- 4500. g. p.m.ē. — Sēnas krastos zvejo pirmie laivinieki.
- 300. g. p.m.ē. — Sitē salā apmetas parīziju ciltis.
- 100. g. p.m.ē. — Romieši pārbūvē Sitē salu un ceļ jaunu pilsētu Sēnas kreisajā krastā.
- 52. g. p.m.ē. — Jūlija Cēzara karaspēks sakauj gallus. Parīziji iznīcina savu pilsētu.
- 200. g. m.ē. — Romieši izbūvē amfiteātri, pirti un villas.
- 250. — Agrīno kristiešu moceklim Sv. Dionīsijam Monmartrā nocērt galvu. [nepieciešama atsauce]
- 285. — Barbariem tuvojoties, Lutēciju pārņem ugunsgrēka liesmas.
- 360. — Gallijas prefektu Jūliānu pasludina par imperatoru.
- 451. — Sv. Ženevjēva mudina parīziešus atvairīt Atilas huņņu karaspēku.
Viduslaiki
labot šo sadaļu- 488. — 508. — Franku karalis Hlodvigs I sakauj romiešus. Parīze pieņem kristietību.
- 512. — Mirst Sv. Ženevjēva. Viņu apbedī līdzās Hlodvigam I.
- 543. — 556. — Tiek izveidota Senžermēndeprē.
- 845. — 862. — Normaņi uzbrūk Parīzei.
- Ap 1120. gadu — pasniedzēji un studenti apmetas Sentželevjēvas kalnā Sēnas kreisajā krastā, kur vēlāk izveidojas Parīzes Universitāte.
- 1163. — Sākas Parīzes Dievmātes katedrāles celtniecība.
- 1167. — Sēnas labajā krastā izveido Lezalles pārtikas tirgu.
- 1245. — Sāk būvēt Svēto kapelu.
- 1253. — Tiek atvērta Sorbonas koledža. (Collège de Sorbonne) 1257. ? [nepieciešama atsauce]
- 1380. — Tiek pabeigts Bastīlijas cietoksnis.
- 1430. — Žanna d’Arka nespēj aizstāvēt Parīzi, un Anglijas karali Henriju VI kronē par Francijas karali.
Renesanse un apgaismības laikmets
labot šo sadaļu- 1516. — Fransuā I uzaicina Leonardo da Vinči uz Franciju. Da Vinči atved līdzi Monu Lizu.
- 1528. — Fransuā I sāk dzīvot Luvras pilī.
- 1530. — Tiek nodibināta Francijas koledža.
- 1533. — Tiek pārbūvēta Hotel de Ville.
- 1534. — Ignacijs Lojola nodibina Jezuītu ordeni.
- 1546. — Sākas jaunās Luvras pils celtniecība; tiek izbūvēta Sēnas pirmā akmens krastmala.
- 1559. — Parīzē ievieš primitīvas ielu laternas, un pabeidz celt Luvras pili.
- 1572. — Notiek protestantu slaktiņš Bērtuļa naktī.
- 1589. — Senklū pie Parīzes tiek noslepkavots Anrī III. Navarras karalis Anrī pāriet katoļticībā un tiek kronēts par Anrī IV.
- 1607. — tiek pabeigta Pont Neuf tilta būvniecība pār Sēnu.
- 1609. — Pēc Anrī IV ierosmes sāk izveidot Vogēzu laukumu.
- 1610. — Anrī IV noslepkavo reliģiskais fanātiķis Ravaijaks.
- 1610. — Tronī kāpj Luijs XIII, sākas Diženais gadsimts.
- 1614. — Notiek ģenerālštatu pēdējā sapulce pirms revolūcijas.
- 1622. — Parīze kļūst par bīskapa eparhiju.
- 1624. — Pabeidz celt Tilerī pili.
- 1627. — Sākas Senluī salas uzplaukums.
- 1631. — Sāk iznākt Parīzes pirmais laikraksts La Gazette.
- 1643. — Nomirst Luijs XIII. Franciju sāk pārvaldīt reģente Marija Mediči un kardināls Mazarīni.
- 1661. — Luijs XIV iegūst absolūto varu; Sākas Versaļas pils paplašināšana.
- 1662. — Luija XIV finanšu ministrs Kolbērs nodibina gobelēnu ražotni.
- 1667. — Tiek pārbūvēta Luvras pils un nodibināta observatorija.
- 1670. — Tiek uzcelts Invalīdu nams.
- 1682. — Galms pārceļas uz Versaļu, kur tas uzturas līdz revolūcijai.
- 1686. — Atver Parīzes pirmo kafejnīcu Le Procope.
- 1689. — Tiek uzcelts Karaļa tilts.
- 1692. — Slikto ražu un karu dēļ iestājas nežēlīgs bads.
- 1702. — Parīze pirmoreiz tiek sadalīta 20 apgabalos.
- 1722. — Tiek nodibināts pilsētas pirmā ugunsdzēsēju brigāde.
- 1734. — Tiek uzbūvēta strūklaka „Četri gadalaiki”.
- 1757. — Ielās uzstāda pirmās eļļas lampas.
- Ap 1760. — Tiek uzbūvēts Konkordijas laukums, Panteons un karaskola École Militaire.
- 1778. — Francija atzīst Amerikas neatkarību.
- 1782. — Place du Théâtre Français tiek uzbūvētas Parīzes pirmās ietves.
Lielā franču revolūcija
labot šo sadaļu- 1789. 5. maijs — Tiek sasaukti Ģenerālštati.
- 14. jūlijs — Notiek Bastīlijas ieņemšana.
- 4. augusts — Nacionālā Satversmes sapulce atceļ aristokrātijas feodālās tiesības un privilēģijas.
- 26. augusts — Tie pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija.
- 17. septembris — Tiek pieņemts likums par aizdomīgām personām; sākas terors.
- 1790. gada 14. jūlijs — Notiek Federācijas svētki.
- 1791. gada 17. jūlijs — Norisinās slaktiņš Marsa laukumā.
- 10. augusts — Notiek uzbrukums Tilerī pilī.
- 25. aprīlis — Tiek sacerēta Marseljēza.
- 1792. gada 20. jūnijs — Notiek Tilerī pils ieņemšana.
- 10. augusts — No troņa tiek gāzts Luijs XVI.
- 2. — 6. septembris — Norisinās Septembra slaktiņš.
- 20. septembris — Notiek Valmī kauja.
- 1793. gada 21. janvāris — tiek giljotinēts Luijs XVI.
- 13. jūlijs — Tiek nogalināts Žans Pols Marats, revolucionārās avīzes L’Ami du Peuple dibinātājs.
- rudens — Maksimilēns Robespjērs vada Sabiedrības glābšanas komiteju.
- 16. oktobris — Tiek giljotinēta Marija Antuanete.
- 24. novembris — Tiek slēgtas visas baznīcas.
- 1794. gada 5. aprīlis — Tiek izpildīts nāvessods Žoržam Žakam Dantonam un viņa atbalstītājiem.
- 27. jūlijs — Tiek giljotinēts Maksimiljēns Robespjērs.
- 19. novembris — Tiek slēgts Jakobīņu klubs.
- 1795. gada 22. augusts — Tiek izveidota jauna valdība — Direktorija.
- 1797. — Notiek Rivolī kauja.
- 1799. gada 16. oktobris — Napoleons ar kuģi L’Orient atgriežas Parīzē no Ēģiptes.
- 24. decembris — tiek pasludināts Konsulāts, kurā Napoleons ieņem Pirmā konsula vietu. Sāk veidoties vienpersoniska Napoleona diktatūra.
19. gadsimts
labot šo sadaļu- 1800. — Tiek nodibināta Francijas banka.
- 1802. — Tiek nodibināts Goda leģions.
- 1804. — Napoleonu kronē par imperatoru.
- 1806. — Tiek dots rīkojums būvēt Triumfa arku.
- 1812. — Karagājiens uz Krieviju beidzas ar sakāvi.
- 1814. — Napoleons atsakās no troņa.
- 1815. — Norisinās Vaterlo kauja; Napoleons otrreiz atsakās no troņa un tiek atjaunota monarhija.
- 1830. — Parīzē norisinās revolūcija; tiek nodibināta konstitucionālā monarhija.
- 1831. — Parīzē uzliesmo holeras epidēmija.
- 1840. — Napoleona pīšļi tiek pārapbedīti Invalīdu kvartāla Doma baznīcā.
- 1842. — Tiek atklāta pirmā dzelzceļa līnija starp Parīzi un Senžermēnanlē.
- 1851. — Napoleons III dibina Otro impēriju.
- 1852. — Žoržs Ežēns Osmāns sāk izstrādāt apjomīgu pilsētas pārbūves plānu.
- 1855. — Parīzē notiek Pasaules izstāde.
- 1861. — Garnjē projektē jauno operas namu.
- 1863. — Tiek nodibināta Credit Lyonnais banka.
- 1867. — Atkārtoti Parīzē norisinās Pasaules izstāde.
- 1868. — Tiek ierobežota preses cenzūra.
- 1870. — Norisinās Parīzes aplenkums.
- 1871. — Tiek nodibināta republika.
- 1889. — Tiek uzcelts Eifeļa tornis.
- 1889. — Notiek Lielā Vispasaules izstāde.
- 1891. — Tiek atvērta pirmā metro stacija.
- 1894. — 1906.g. — Norisinās Dreifusa lieta.
20. gadsimts
labot šo sadaļu- 1900. — Parīzē norisinās 1900. gada vasaras olimpiskās spēles.
- 19. jūlijs — Tiek atklāta pirmā metro līnija.
- 1912. gada 29. maijs — Notiek Vaclava Ņižinska baleta "Fauna pēcpusdiena" pirmizrāde.
- 1914. — 1918. — Norisinās Pirmais pasaules karš. Parīzei draud vācu armijas iebrukums, pilsētu glābj Marnas kauja. Bumba trāpa Senžermēndeprē baznīcā.
- 1919. — Spoguļu zālē tiek parakstīts Versaļas miera līgums.
- 1924. — Parīzē norisinās 1924. gada vasaras olimpiskās spēles.
- 1934. — Parīzē notiek nemieri un streiki ekonomiskās krīzes dēļ.
- 1937. — Tiek uzcelta Šaijo pils.
- 1938. gada 19. jūnijs — Parīzē notiek pasaules kaussa futbolā fināls.
- 1940. gada 3. jūnijs — (Otrais pasaules karš) vācu gaisa spēki bombardē Renault un Citroen fabrikas Parīzē.
- 10. jūnijs — Francijas valdība pamet Parīzi.
- 14. jūnijs — Parīzē ieiet vācu karaspēks.
- 1944. gada augusts — Notiek Parīzes atbrīvošana no vācu okupācijas.
- 1950. — Tiek uzceltas UNESCO ēka un Francijas radio muzejs.
- 1958. — Tiek dibināta piektā republika; par valsts prezidentu kļūst Šarls de Golls.
- 1964. — Notiek Ildefransas reorganizācija.
- 1968. — Parīzē un citās Francijas pilsētās notiek studentu nemieri un strādnieku streiki.
- 1969. — Les Halles tirgu pārvieto uz Rinžī.
- 1973. — Notiek Monparnasas torņa un Boulevard Périphérique (apvedceļa) būvniecība.
- 1977. — Tiek atklāts Žorža Pompidū centrs.
- 1980. — Tūkstošiem parīziešu sveic oficiālā vizīte atbraukošo pāvestu Jāni Pāvilu II.
- 1994. — Tiek atklāts Eurostar dzelzceļš.
- 1998. — Francijā notiek pasaules kauss futbolā, kurā uzvar Francijas komanda.
- 1999. — Parīzē notiek ļoti stipra vētra, Versaļā tiek nolauzti 10 000 koku.
21. gadsimts
labot šo sadaļu- 2015. gada 13. novembris — Parīzē notiek terora akti, kuros tiek nogalināti vairāk nekā 120 cilvēki.