Žorža Pompidū centrs jeb vienkārši Pompidū centrs (franču: Centre Georges-Pompidou, Centre Pompidou) ir kultūras un mākslas centrs Parīzē.

Ēka labot šo sadaļu

Konkursā par ēkas projektu piedalījās vairāk nekā 600 darbi. Uzvarētāja projekts bija novatorisks, jo visas komunikācijas bija paredzēts izvietot ēkas ārpusē, respektīvi, uz tās sienām, lai atbrīvotu maksimāli daudz telpas ēkas iekšienē. Pompidū centra celtniecība norisinājās no 1971. līdz 1977. gadam. Centrs tika nosaukts pa godu franču valstsvīram Žoržam Pompidū, kurš bija Francijas prezidents no 1969. līdz savai nāvei 1974. gadā. Kopš 1977. gada Pompidū centru ir apmeklējuši vairāk kā 150 miljoni cilvēku.[1]

Žorža Pompidū centra ēka ir viens no 20. gadsimta postmodernisma un High-Tech arhitektūras paraugiem. Ēkas augstums ir 42 m — 45,5 m, garums 166 m, bet platums 60 m. Kopējā platība ir 103 305 m2. Ēkas celtniecībā tika izmantotas aptuveni 15 000 tonnas tērauda. 11 000 kvadrātmetru no sienu kopējās platības aizņem stikls. Ēkas ārpusē izvietotie komunikāciju elementi ir katrs savā krāsā — ūdens caurules ir zaļas, ventilācijas caurules zilas, elektrības vadi dzelteni, lifti sarkani, bet armatūra balta.[1] Tāpat ēkas ārpusē ir izvietoti arī lifti un eskalatori.

Muzejs un bibliotēka labot šo sadaļu

Pompidū centrā atrodas Francija nacionālais modernās mākslas muzejs. Tas ir iekārtots centra piektajā un sestajā stāvā. Piektajā stāvā ir atrodami mūsdienu mākslas darbi, bet sestajā mākslas darbi, kas radīti laikā no 20. gadsimta sākuma līdz pat 60. gadiem. Pēdējā ir apskatāmi fovisma virziena pārstāvju darbi, piemēram, Anrī Matisa "Alžīriešu sieviete" un "Lielais sarkanais interjers", kubisma pārstāvja Pikaso "Ģitāras spēlētājs", Žorža Braka "Klusā daba ar vijoli", Robēra Delonē "Dzīvotprieks" un Sonjas Delonē "Elektriskās prizmas", kā arī citu modernās mākslas virzienu darbi.

Bez tam šeit atrodas arī plaša bibliotēka, kurā apkopoti vairāki simti tūkstoši franču un ārzemju autoru darbi dažādās zinātnes nozarēs. Tā atrodas trešajā un ceturtajā ēkas stāvā. Vēl šeit mājvietu ir radis dizaina centrs, kā arī Eiropas mūzikas pētniecības institūts. Pirmajā stāvā atrodas forums, kur ir atvēlētas telpas uzvedumiem, kino rādīšanai, kā arī bērnu nodarbībā. No ēkas augšējos stāvos izvietotās terases un kafejnīcas paveras plašs skats uz Parīzes panorāmu.

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 "Architecture of the Building" Arhivēts 2008. gada 4. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

Ārējās saites labot šo sadaļu