Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
konstitucionālais akts, kas pieņemts Franču revolūcijas laikā
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija (franču: Déclaration des droits de l'homme et du citoyen) ir konstitucionāls akts, kurā apkopoti liberālās demokrātijas galvenie elementi. Deklarāciju 1789. gada augustā pieņēma Francijas Nacionālā sapulce. Nozīmīgs Franču revolūcijas cilvēka un pilsoņu tiesību dokuments. Deklarācijā iekļauti 17 panti, kuros visi cilvēki tika pasludināti par brīviem un vienlīdzīgiem, tauta tika pasludināta par augstākās varas avotu.
Daļa deklarācijas ideju izmantota 1791. un 1793. gada Francijas konstitūcijā. Šī deklarācija kopā ar ASV Tiesību bilu, ASV Neatkarības deklarāciju, ASV Konstitūciju lielā mērā iespaidoja ANO 1948. gadā pieņemto vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Douglas K. Stevenson (1987), American Life and Institutions, Stuttgart (Germany), p.34
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |