Mazarīni
Džulio Raimondo Mazarīno (itāļu: Giulio Raimondo Mazzarino, Francijā pazīstams kā Žils Mazarīns (franču: Jules Mazarin), kardināls Mazarīni vai vienkārši Mazarīni (Mazarini), dzimis 1602. gada 14. jūlijā; miris 1661. gada 9. martā) bija itāļu izcelsmes Francijas reliģiskais un politiskais darbinieks, Francijas Pirmais ministrs no 1642. gada līdz nāvei 1661. gadā.
Mazarīni Jules Mazarin | |
---|---|
Francijas Pirmais ministrs | |
Amatā 1642. gada 5. decembris — 1661. gada 9. marts | |
Priekštecis | Rišeljē |
Pēctecis | Žans Batists Kolbērs |
| |
Dzimšanas dati |
1602. gada 14. jūlijā Pešina, Neapoles karaliste (Abruco, Itālija) |
Miršanas dati |
1661. gada 9. martā (58 gadu vecumā) Vensēna, Francija |
Mazarīni bija iepriekšējā Francijas Pirmā ministra kardināla Rišeljē tuvākais palīgs kopš 17. gadsimta 30. gadiem. 1643. gadā pēc karaļa Luija XIII nāves par reģenti kļuva karaliene Austrijas Anna. Lai gan karaliene bija sliktās attiecībās ar 1642. gadā mirušo Rišeljē, tomēr par valsts Pirmo ministru viņa iecēla tā sabiedroto Mazarīni.
1648. gadā Francijā sākās pilsoņu karš (Fronda), kurā pilsoņi vērsās pret Pirmo ministru Mazarīni. Karaliene un Mazarīni pameta Luvru un noslēpās ārpus Parīzes. Par opozīcijas līderi izvirzījās princis Luijs de Kondē, kura arests izraisīja jaunu neapmierinātības vilni. Tikai 1652. gadā karalis Luijs XIV svinīgi atgriezās Parīzē, ko uzskata par Frondas noslēgumu. Nākamajā gadā galvaspilsētā atgriežas arī Mazarīni un līdz savai nāves dienai turpināja ieņemt Pirmā ministra amatu.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |