1789. gads
gads
(Pāradresēts no 1789)
- Šis raksts ir par 1789. gadu. Par citām jēdziena 1789 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1789. gads (MDCCLXXXIX) bija parastais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā. 1789. gads tiek uzskatīts par Jauno laiku beigu gadu. Šajā gadā sākās Franču revolūcija.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
Notikumi Labot
Janvāris Labot
- 23. janvāris — mācītājs Džons Kerols dibina Džordžtaunas Universitāti.
Februāris Labot
- 4. februāris — Džordžs Vašingtons tika ievēlēts par pirmo ASV prezidentu.
Jūnijs Labot
- 17. jūnijs — Franču revolūcija: trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo sapulci
Jūlijs Labot
- 14. jūlijs — Franču revolūcija: tauta ieņēma valsts cietumu Bastīliju.
Augusts Labot
- 26. augusts — Francijā tiek pieņemta "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija".
Nezināms datums Labot
- Martins Heinrihs Klaprots atklāja ķīmisko elementu Cirkonijs.
- Martins Heinrihs Klaprots atklāja ķīmisko elementu Urāns. Viņš neieguva pilnībā tīru urānu, bet gan tā dioksīdu.
Dzimuši Labot
- 16. marts — Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm), vācu fiziķis (miris 1854.)
- 14. augusts — Heinrihs Georgs fon Jannavs (Heinrich Johann von Jannau), vācbaltiešu mācītājs, publicists (miris 1869.)
- 15. septembris — Džeimss Fenimors Kūpers (James Fenimore Cooper), ASV rakstnieks (miris 1851.)
- 21. augusts — Ogistēns Košī (Augustin Louis Cauchy) franču matemātiķis (miris 1857.)
Miruši Labot
- 7. aprīlis — Abdulhamids I (عبد الحميد اول [abdy:l hami:di evvel]), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1725.)
- 7. aprīlis — Johans Frīdrihs Hartknohs (Johann Friedrich Hartknoch), vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs (dzimis 1740.)
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1789. gads |