Luijs XVI

Luijs XVI (franču: Louis XVI; Luijs-Ogists dzimis 1754. gada 23. augustā, miris 1793. gada 21. janvārī) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774. gada līdz 1791. gadam, pēc tam — Franču karalis (roi des Français, 1791—1792). 1793. gada 21. janvārī giljotinēts Franču revolūcijas laikā. Viņš ir vienīgais Francijas karalis, kam ticis izpildīts nāvessods.

Luijs XVI Louis XVI
Francijas un Navarras karalis franču karalis
1774. gada 10. maijs — 1792. gada 21. septembris
Kronēšana	1775. gada 11. jūnijs
Priekštecis	Luijs XV
Pēctecis	Monarhija atcelta Napoleons I. Francijas imperators (1804—1814; 1815)
Pilnais vārds	Francijas Luijs Ogists
Dzimis	1754. gada 23. augustā Versaļas pils, Francijas Karaliste (Francija)
Miris	1793. gada 21. janvārī (38 gadu vecumā) Revolūcijas laukums, Parīze, Francija (Konkordijas laukums)
Apglabāts	1815. gada 21. janvāris Sendenī bazilika, Parīze
Dzīvesbiedre	Marija Antuanete
Bērni	Francijas Marija Terēze Francijas dofins Luijs Žozefs Luijs XVII Sofija Helēna Beatrise
Dinastija	Burbonu dinastija
Tēvs	Francijas dofins Luijs
Māte	Saksijas Marija Jozefa
Reliģija	katolisms
Paraksts

Jaunība

Francijas un Navarras Karalistes ģerbonis

Luija XVI nāvessods

Luijs-Ogists dzimis karaļa Luija XV vienīgā dēla Luija-Ferdinanda un Saksijas kūrfirsta un Polijas-Lietuvas ūnijas karaļa Augusta III meitas Marijas-Jozefas ģimenē. 19. gadsimta Francijas karaļu Luija XVIII un Šarla X vecākais brālis.

Luijs-Ogists nebija vecākais dēls, un par troņmantinieku kļuva 1765. gada 20. decembrī, 11 gadu vecumā, pēc vecākā brāļa un tēva nāves no tuberkulozes. 1767. gada 13. martā no tuberkulozes mirst arī māte. Atbilstoši Francijas politiskajām interesēm un jaunajai aliansei ar Svētās Romas impērijas valdniekiem, Austrijas Hābsburgiem, Luijs 15 gadu vecumā apprecēja austriešu valdnieces Marijas Terēzes 14 gadus veco meitu Mariju Antuaneti. Tā kā impērija un austrieši bija seni franču ienaidnieki, tad Marija Antuanete jau no paša sākuma bija nepopulāra. Papildus tam, viņa tērēja lielus līdzekļus azartspēlēm, izklaidēm un dārglietām.

Varas gadi

Luijs XVI tronī kāpa 19 gadu vecumā. Absolūtajā monarhijā, kas balstījās uz karaļa autoritāti, pie varas nonāca jaunietis, kas bija labs un izglītots cilvēks, taču nepiemērots tām problēmām, kas bija jārisina Francijai. Par labu Luijam liecina arī tas, ka pretēji Franču revolūcijas laikā izplatītajām daudzajām baumām par karaļa asiņainajiem plāniem un sankilotu pūļa histērijām, viņš nekad nevērsa armiju pret tautu, vai Ģenerālštatu deputātiem, kas grāva viņa varu.

Lai vājinātu Septiņgadu karā uzvarējušās Lielbritānijas koloniālo impēriju, no 1776. gada Luijs XVI aktīvi atbalstīja ASV Neatkarības karu. Sākot valdīšanu, Apgaismības ideju ietekmē sāka vairākas reformas, kur mērķis bija uzlabot valsts finanses un veicināt ekonomikas attīstību, tomēr aristokrātijas un garīdzniecības pretestība neļāva tās īstenot, kas bija viens no Franču revolūcijas iemesliem. Meklējot risinājumu nodokļu reformas ieviešanai, Luijs XVI piekrīt Ģenerālštatu sasaukšanai 1789. gada 5. maijā. Tas aizsāka Franču revolūciju, mobilizēja Francijas zemākās un vidusšķiras un jau 14. jūlijā noveda pie Bastīlijas ieņemšanas.

Atbilstoši Nacionālās Satversmes sapulces izstrādātajai konstitūcijai, kuru karalis apstiprināja 1791. gada septembrī, Francijā tika ieviesta konstitucionālā monarhija, kurā Luijam XVI tika atstātas ceremoniālas funkcijas un armijas virspavēlniecība. Tomēr pēc karaļa ģimenes bēgšanas uz Varennu 1791. gada 20. jūnijā, ticība karalim tika iedragāta un viņa ietekme bija vēl vājāka, nekā konstitūcijā noteikts.

Pēc Tiljerī pils ieņemšana 1792. gada 10. augustā Francijas Likumdošanas sapulce aptur karaļa pilnvaras, 13. augustā karaļa ģimeni iesloga. 21. septembrī jaunais Nacionālais konvents atceļ monarhiju un pasludina Francijas republikas izveidošanu. Pēc īsa tiesas procesa, Nacionālais konvents nobalso par nāvessodu gāztajam karalim, un to publiski izpilda 21. janvārī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luijs XVI.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)