Atvērt galveno izvēlni
Bolderājas ciems (sloboda) Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900).

Bolderājas muiža (vācu: Berghof, Ahaken, Bolderaa) bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā. Muižiņa nav saglabājusies, uz tās zemes mūsdienās atrodas Bolderāja.[1] Muižai piederējis Ostas kapteiņa nams pie Buļļupes, tagadējā Lielupes ielā 22.

VēstureLabot

15. gadsimtā muiža piederēja Rīgas prokonsulam Kasparam Bergam. Zināms, ka Zviedru Vidzemes laikos 1637. gadā Henriks fon Hāns (Hericum von Hahn) pārdeva muižu Bartolomejam Heinigenam fon Hīnem (Bartholomäo Hoynigen von Huene). Uz tā zemes atradās Bolderājas loča māja.

18. gadsimtā muiža piederēja Hermanim un Frīdriham Dālam (Dahl), bet 19. gadsimtā Šrēderu dzimtai (Schroeder). Vēlāk muižiņa piederēja Pēterburgas ierēdnim un diplomātam Kārlim fon Bukshēvdenam.[2] 1889. gadā to sāka apsaimniekot muižas nomnieks Johans Unifers (Univer). 19. gadsimtā uz muižas zemju teritorijas sāka veidoties Bolderājas ciems. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas ēkā ierīkoja skolu. 21. gadsimta sākumā ēka nodegusi.

Atsauces un piezīmesLabot