Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1705. gadā Zviedru Vidzemes galvaspilsētā Rīgā kroņa mastu šķirotāja Matīsa Šteinhauera un viņa sievas Margaretas, dzimušas Žuģes (Schugge) ģimenē. No tēva apguvis amatu, pēc kura nāves viņš 1743. gadā kļuva par kroņa mastu šķirotāju. No tēva viņš pārņēma arī Rīgas brāļu draudzes vadību, pēc kuras aizliegšanas viņš turpināja organizēt nelegālas saiešanas savā mājā. Uzsāka plašu koku tirdzniecību, apgādāja ar kokmateriāliem Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona rezidences celtniecību Rundālē (1736-1740), apiedams Rīgas rātes noteikumus, kas aizliedza dzimtļaužu pēcnācējiem nodarboties ar tirdzniecību. 1756. gadā Jānis Šteinhauers iegādājās Hermeliņa muižu ar kokzāģētavu un citus īpašumus Pārdaugavā. Nopirka arī daļu no Zasumuižas, kur 1765. gadā ierīkoja papīrfabriku, kļūdams par vienu no bagātākajiem Rīgas iedzīvotājiem^[1]

Hermeliņa muiža (Hermelingshof), Johans Kristofs Broce, 1779.

Kad Rīgas rāte aizliedza viņam Hermeliņa muižā tirgoties ar kokmateriāliem, Šteinhauers iesniedza tiesā prasību atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus 80 000 dālderu apjomā. Viņš veidoja ap sevi turīgo latviešu kopu, lika vākt rakstiskās liecības par Rīgas latviešu amatu vēsturi, viņa brālis Daniēls iesniedza prasību uzņemt latviešus namnieku kārtā. Jānis Šteinhauers atjaunoja Lielā Ziemeļu kara gados pārtraukto tradīciju svinēt Zāļu vakaru pirms Jāņu dienas. Savās zelta kāzās 1777. gadā viņš dāvāja brīvību visiem savu muižu dzimtļaudīm.

Jānis Šteinhauers bija precējies ar Barbaru Baroni (Barbaru Baranu, polieti), viņam bija 12 bērni, ģimene piederēja pie Sv.Jāņa draudzes.^[2]^[3]

PiemiņaLabot

Ilgu laiku Šteinhauera centieni jurisprudences un latviešu nacionālo interešu aizstāvībā bija maz atspoguļoti. 1937. gadā interesi par viņa personību raisīja Šteinhauera darbības atspoguļojums vēsturnieka Jāņa Strauberga grāmatā "Rīgas vēsture", pēc kuras iznākšanas par viņu parādījās vairākas preses publikācijas laika posmā līdz Latvijas okupācijai.^[3] 2021. gada janvārī LTV1 notika režisora Ilgoņa Lindes dokumentālās filmas "Šteinhauers un Blūms" pirmizrāde, kurā Šteinhauera dzīvesgājumu pēta arhitekts Pēteris Blūms.^[4]

ĪpašumiLabot

Zasumuiža (Sassenhof) , Johans Kristofs Broce, 1795.

Zasumuiža (Sassenhof) ar papīra manufaktūru, ko darbināja vējš un ūdens.
Hermeliņa muiža (Hermelingshof) ar Mellera muižu (Möllershof) un kokzāģētavu.
Volera muiža (Wohlershof) jeb Voleri.
Bolderājas muiža (Aahaken vai Bergshof) ar ostu koku eksportam.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

↑ «People of Riga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.
↑ Gerhard von Pantzer. Baltische Ahnen- und Stammtafeln 28. Stammliste Moritz / Mastenwracker-Familie Steinhauer in Riga und ihre Nachkommen in aller Welt. Deutsch-Baltischen Genealogischen Gesellschaft e.V., 1986., 27-47 lpp.
↑ ^3,0 ^3,1 Viesturs Sprūde. «Pirmais Eiropas mēroga latvietis. Kas viņš bija?». LA.LV (latviešu), 2021-01-22. Skatīts: 2021-01-22.
↑ TV PIRMIZRĀDE! Dokumentāla filma. «Šteinhauers un Blūms». Atjaunināts: 2021-01-22

[1] «People of Riga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.

[2] Gerhard von Pantzer. Baltische Ahnen- und Stammtafeln 28. Stammliste Moritz / Mastenwracker-Familie Steinhauer in Riga und ihre Nachkommen in aller Welt. Deutsch-Baltischen Genealogischen Gesellschaft e.V., 1986., 27-47 lpp.

[:0-3] 3,0 ^3,1 Viesturs Sprūde. «Pirmais Eiropas mēroga latvietis. Kas viņš bija?». LA.LV (latviešu), 2021-01-22. Skatīts: 2021-01-22.

[4] TV PIRMIZRĀDE! Dokumentāla filma. «Šteinhauers un Blūms». Atjaunināts: 2021-01-22

[1]

[2]

[3]

[4]