Cukerbekera muižiņa

Cukerbekera muižiņa (vācu: Zuckerbecker Höfchen) bija 18. gadsimta vidū baroka stilā celta Rīgas tirgotāja Johana Cukerbekera (1727—1775) ārpilsētas vasarnīca tagadējā Slokas ielā 16 Pārdaugavā. Muižiņas ēku nojauca 1908. gadā, lai atbrīvotu vietu Latvijas Nacionālā arhīva ēkai.

Cukerbekera muižiņa 1791. gadā (Broce)

Cukerbekera muižiņas ēka pirms Pirmā pasaules kara

Vēsture

Muižiņas ēkas celtas Cukerbekeru dzimtai piederējušā zemes gabalā. 1786. gadā muižas zemes iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Kad pēc Johana Cukerbekera nāves muižiņu mantoja viņa atraitne, tās vērtība bija 800 dālderi. 1823. gadā nomira Cukerbekera atraitne, bet 1826. gadā viņa brāļadēls kolēģijas asesors Tomass Cukerbekers, kuram piederēja viena no lielākajām personiskajām bibliotēkām Rīgā ar vairāk kā 2000 sējumiem. Muižiņu mantoja Tomasa Cukerbekera māsasvīrs konsuls Melhiors fon Trompovskis (1758—1831).

Pēc viņa nāves Cukerbekera muižiņu pārdeva par 850 sudraba rubļiem. 1837. gadā tās īpašnieks bija Vidzemes vicegubernators Ludvigs fon Kube, 1838. gadā Lielās Ģildes vecākais grāmattirgotājs Nikolajs Georgs Kimmels (Kymmel), 1890. gadā to mantoja viņa dēli Nikolajs un Heinrihs Matiass un meitas Elizabete fon Šepfa (Schoeph) un Auguste Juliana Zeiberliha (Seuberlich).

Apraksts

Cukerbekera muižiņa bijusi divstāvu koka ēka. Dzīvojamā ēka novietota gar ielu, bet ieeja bijusi no pagalma. 18. gadsimta beigās otrā stāva pildrežģis uz gaiši krāsotā apmetuma bija akcentēts ar tumšu krāsu, kas atšķīrās no pārējā namu ansambļa krāsojuma. 19. gadsimta beigās fasādei bija piebūvēta veranda "šveiciešu stilā" ar treljāžas koka latojuma ažūru ornamentu. Ēkas priekšā bija spoža lode, kas vienlaikus kalpoja kā savdabīgs spogulis.

Literatūra

• Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 90., 91., 172. lpp.
• Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
• Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 272. lpp.