Švarcmuiža
Švarcmuiža (vācu: Schwartzenhof), agrāk Hāgena muiža (Hagenshof) ir arhitekta M. Holsta celta muižas īpašnieka ēka Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā. Ēka nodega 1812. gadā, restaurēta 1872, 1997. un 2017. gadā.[1]
Švarcmuiža | |
---|---|
Schwarzhof, Schwartzenhof | |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Daugavgrīvas iela 19/21, Rīga, Latvija |
Koordinātas | 56°56′52.86″N 24°4′36.48″E / 56.9480167°N 24.0768000°EKoordinātas: 56°56′52.86″N 24°4′36.48″E / 56.9480167°N 24.0768000°E |
Celtniecība | |
Arhitekts | M. Holsts |
Oficiālais nosaukums: Švarcmuižas dzīvojamā ēka | |
Aizsardzības numurs | 7716 |
Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuOriģinālā celtne būvēta senajā Daugavas krastā 17. gadsimtā Rīgas virskonsistorijas prezidenta Heinriha Hāgena vajadzībām, kā vārdā saukta visa saimniecība (Hāgenhofa), no kā savukārt veidojies Āgenskalna nosaukums. Zviedru Vidzemes laikā 1657. gada kartē atzīmēta Hāgena muižiņas saimnieku māja (Hagenshofs Wirthshaus). 1786. gadā muižas zemes iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā, šajā laikā tā pārgāja Bērensu ģimenes īpašumā. Tolaik šeit kādu laiku dzīvoja filozofs un rakstnieks Johans Georgs Hāmanis. Viena no ģimenes pārstāvēm apprecējās ar toreizējo Rīgas birģermeistaru Ādamu Hinrihu Švarcu (1740—1800), 1792. gadā muiža pārgāja Švarcu ģimenes mantojumā kā vasaras rezidence. Muiža būvēta neorenesanses stilā, tai raksturīgas tādas Senās Romas arhitektūras iezīmes kā frontoni, pilastri, dzegas un antablements.
1812. gada kara laikā Švarcmuižas ēkas kopā ar citām Āgenskalna ēkām nodedzināja. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta vidū Švarcmuižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei Rīgā ieceļojušajiem lauciniekiem. 1853. gadā uz muižas zemes tagadējā Āgenskalna apkaimē bija 292 māju īpašnieki. Agrākajā muižas centrā uzcēla pašlaik redzamo muižas kungu māju. No 1873. gada Švarcmuižas īpašnieks bija Johans Kristaps Švarcs (1846—1915). 20. gadsimta sākumā Švarci muižu pārdeva. Pēc 1920. gada agrārās reformas Švarcmuižas neatsavināmo daļu savā īpašumā pārņēma Rīgas pilsēta, ēkā darbojās pilsētas 7. vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa. Pēc Latvijas okupācijas ēku līdz 1970. gadiem izmantoja PSRS okupācijas armijas iestādes, pēc tam tā kādu laiku bija pamesta. 1997. gadā ēku pārņēma Latvijas Valsts arhīvs, Centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija. Tika veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija.[2]
Literatūra
labot šo sadaļu- Izmantoti materiāli no izdevuma "Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis"
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Švarcmuiža (Hāgenu muiža, Hāgena muiža, Hagenshof, Schwarzhof, Schwartzenhof) Rīgā». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2019-06-20. Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ ambermarks.com
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Švarcmuiža portālā ambermarks.com
- Švarcmuiža portālā Cita Rīga
- informācija un attēli portālā Cita Rīga
- Nostāsti par Švarcmuižu portālā pilis.lv
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |