Švarcmuiža

muiža Rīgā

Švarcmuiža (vācu: Schwartzenhof), agrāk Hāgena muiža (Hagenshof) ir arhitekta M. Holsta celta muižas īpašnieka ēka Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā. Ēka nodega 1812. gadā, restaurēta 1872, 1997. un 2017. gadā.[1]

Švarcmuiža
Schwarzhof, Schwartzenhof
Švarcmuiža
Švarcmuiža (Rīga)
Švarcmuiža
Švarcmuiža
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Daugavgrīvas iela 19/21, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′52.86″N 24°4′36.48″E / 56.9480167°N 24.0768000°E / 56.9480167; 24.0768000Koordinātas: 56°56′52.86″N 24°4′36.48″E / 56.9480167°N 24.0768000°E / 56.9480167; 24.0768000
Celtniecība
Arhitekts M. Holsts
Oficiālais nosaukums: Švarcmuižas dzīvojamā ēka
Aizsardzības numurs 7716
Vērtības grupa Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris
 
Švarcmuižas kungu mājas lievenis pirms Pirmā pasaules kara
 
Hāgena muižiņa 17. gadsimta kartē (Broces kopija no Ē. Tolka kartes, 1700)

Oriģinālā celtne būvēta senajā Daugavas krastā 17. gadsimtā Rīgas virskonsistorijas prezidenta Heinriha Hāgena vajadzībām, kā vārdā saukta visa saimniecība (Hāgenhofa), no kā savukārt veidojies Āgenskalna nosaukums. Zviedru Vidzemes laikā 1657. gada kartē atzīmēta Hāgena muižiņas saimnieku māja (Hagenshofs Wirthshaus). 1786. gadā muižas zemes iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā, šajā laikā tā pārgāja Bērensu ģimenes īpašumā. Tolaik šeit kādu laiku dzīvoja filozofs un rakstnieks Johans Georgs Hāmanis. Viena no ģimenes pārstāvēm apprecējās ar toreizējo Rīgas birģermeistaru Ādamu Hinrihu Švarcu (1740—1800), 1792. gadā muiža pārgāja Švarcu ģimenes mantojumā kā vasaras rezidence. Muiža būvēta neorenesanses stilā, tai raksturīgas tādas Senās Romas arhitektūras iezīmes kā frontoni, pilastri, dzegas un antablements.

1812. gada kara laikā Švarcmuižas ēkas kopā ar citām Āgenskalna ēkām nodedzināja. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta vidū Švarcmuižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei Rīgā ieceļojušajiem lauciniekiem. 1853. gadā uz muižas zemes tagadējā Āgenskalna apkaimē bija 292 māju īpašnieki. Agrākajā muižas centrā uzcēla pašlaik redzamo muižas kungu māju. No 1873. gada Švarcmuižas īpašnieks bija Johans Kristaps Švarcs (1846—1915). 20. gadsimta sākumā Švarci muižu pārdeva. Pēc 1920. gada agrārās reformas Švarcmuižas neatsavināmo daļu savā īpašumā pārņēma Rīgas pilsēta, ēkā darbojās pilsētas 7. vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa. Pēc Latvijas okupācijas ēku līdz 1970. gadiem izmantoja PSRS okupācijas armijas iestādes, pēc tam tā kādu laiku bija pamesta. 1997. gadā ēku pārņēma Latvijas Valsts arhīvs, Centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija. Tika veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija.[2]

  • Izmantoti materiāli no izdevuma "Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis"
  • Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
  1. Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Švarcmuiža (Hāgenu muiža, Hāgena muiža, Hagenshof, Schwarzhof, Schwartzenhof) Rīgā». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2019-06-20. Skatīts: 2021-12-06.
  2. ambermarks.com

Ārējās saites

labot šo sadaļu