Atvērt galveno izvēlni

Jūlijs Rihards Lācis (1892. gada 25. decembris1941. gada 15. decembris) bija latviešu žurnālists, literāts un sabiedriskais darbinieks. Preses izdevumu "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta" līdzstrādnieks, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Tautas Saeimas deputāts un tautas labklājības ministrs, 1941. gada sākumā apcietināts par pretpadomju darbību.

Jūlijs Lācis
Jūlijs Lācis.png
Latvijas tautas labklājības ministrs
Amatā
1940. gada 21. jūnijs — 21. jūlijs
Premjerministrs Augusts Kirhenšteins
Priekštecis Jānis Volonts
Pēctecis Uldis Gundars1

Dzimšanas dati 1892. gada 25. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lēdurgas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 15. decembrī (48 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Astrahaņa, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Anna Lācis, Rūta Skujiņa
Augstskola Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskais institūts

1amatā stājās 1990. gadā

Dzīves gājumsLabot

Dzimis 1892. gada 25. decembrī Lēdurgas pagasta Lodes muižā lauksaimnieku Ādama un Karlīnas Lāču ģimenē. Mācījās Biķernieku draudzes skolā (1900-1905), Ķeniņa reālskolā un Mākslas veicināšanas biedrības skolā (1907-1912). Uzsāka ķīmijas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā,[1] 1914. gadā apprecējās ar Annu Liepiņu,[2] viņu laulībā piedzima meita Dagmāra (Māras Ķimeles māte). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņi devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur studēja Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā.[3]

Pēc atgriešanās dzimtenē J. Lācis turpināja studijas Latvijas Universitātē (1921-1923), tad devās uz Franciju, kur studēja žurnālistiku Parīzes Augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā (École des hautes études en sciences sociales, EHESS, 1925-1926). Strādāja laikrakstos "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta", kur publicēja rakstus, dzejoļus un stāstus. 1934. gadā apprecējās ar dzejnieci Rūtu Skujiņu. Šajā laulībā dzimušas meitas Lalita (1935) un Māra (1938).[4] No 1936. līdz 1937. gadam turpinājumos publicēts viņa romāns "Mūža meža maldi"[5], kas lielā mērā balstīts aculiecinieku liecībās par latviešu baptistu kolonijas Vārpa izveidošanu Brazīlijas Sanpaulu štata džungļos[6].

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija t. s. Tautas Saeimas deputāts, iecelts par tautas labklājības ministru Kirhenšteina valdībā, vēlāk par Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izglītības tautas komisāru. 1941. gada 8. janvārī arestēts un deportēts uz PSRS par pretpadomju aģitāciju, kuru viņš esot vērsis laikā, kad strādājis "Jaunākajās Ziņās" un "Atpūtā".[3] Miris 1941. gada 15. decembrī Astrahaņas cietumā.[5][4]

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19 727. sleja.
  2. Plašāk pazīstama kā Asja Lācis, Maskavas latviešu teātra "Skatuve" un Valmieras Drāmas teātra režisore
  3. 3,0 3,1 Undīne Adamaite. «Jūlijs Lācis - represēts tautas komisārs». Diena, 2008. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. decembrī.
  4. 4,0 4,1 «Dzejniecei Rūtai Skujiņai – 100, rakstniekam un žurnālistam Jūlijam Lācim – 115». mezaparks.eu. 2008.01.02. Skatīts: 2012.12.29.
  5. 5,0 5,1 «Novadnieku enciklopēdija». Limbažu Galvenā bibliotēka. Skatīts: 2018.07.19.
  6. Emīls Krieviņš (1987). "Mūža meža maldi [Atmiņas par latviešu koloniju „Vārpa”"] (latviski). Jaunā Gaita (162. numurs).


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Volonts
Latvijas tautas labklājības ministrs
1940. gada 21. jūnijs21. jūlijs
Pēctecis:
Uldis Gundars
(amatā stājās 1990. gadā)