Vikipēdija

Valmieras Drāmas teātris

Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē. 1923. gads tiek uzskatīts par teātra dibināšanas gadu, kad sākās regulāras profesionāla teātra izrādes, teātri atbalstīja Valmieras pilsētas valde.

Valmieras Drāmas teātris
Teātra ēka
Pamatinformācija
Adrese Lāčplēša iela 4, Valmiera, LV-4201
Koordinātas 57°32′22″N 25°25′34″E / 57.53944°N 25.42611°E / 57.53944; 25.42611Koordinātas: 57°32′22″N 25°25′34″E / 57.53944°N 25.42611°E / 57.53944; 25.42611
Arhitekts Modris Ģelzis
Dibināta(-s) 1923. gadā
Vadība
Direktors Evita Ašeradena
Zāles
Lielā zāle 443
Apaļā zāle 100
Mansards 100
vdt.lv/lv/

Pēc Otrā pasaules kara teātri nosauca par Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātri un to vadīja Pēteris Lūcis.[1] Nozīmīgas izrādes Valmieras teātrī iestudējuši režisori Oļģerts Kroders, Māra Ķimele, Valentīns Maculēvičs.

Kopš 1999. gada teātrī notiek Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls, ko rīko reizi trijos līdz piecos gados.[2] Šobrīd festivāls ir pāraudzis jaunā kvalitātē, mainīts nosaukums "Valmieras vasaras teātra festivāls", festivālu atbalsta Valmieras pašvaldība.

Vēsture

labot šo sadaļu

Pirmsākumi

labot šo sadaļu

Profesionāla teātra veidošanās meklējama 1885. gadā. Tā pirmsākumi meklējami Valmieras Latviešu biedrības nama teātra izrādēs 19. gadsimta beigās.

Tagadējā Valmieras Drāmas teātra ēka celta kā Latviešu biedrības nams blakus Sv. Sīmaņa baznīcai.[3] 1885. gadā tam uzcēla piebūvi ar skatuvi un zāli, kurā 1905. gadā uzveda Rūdolfa Blaumaņa lugas "Indrāni" un "Ugunī". Izrādēs autors pats spēlējis galvenās lomas.[2][4]

Latvijas SPR laikā likvidētajā Latviešu biedrības namā Valmieras apriņķa Izglītības nodaļa režisora Jāņa Zariņa vadībā ierīkoja strādnieku teātri, kura atklāšanā 1919. gada 29. martā tika izrādīta Emīla Verhārena aģitējošā drāma “Ausmā”. Pēc lielinieku padzīšanas 1919. gada 22. maijā teātris savu darbību pārtrauca.[2][5][6][7]

Profesionālā teātra izveide

labot šo sadaļu

1923. gadā sāka darboties pirmais profesionālais Valmieras teātris.[2][6] Aktieris, režisors un teātra kritiķis Frīdrihs Dombrovskis-Dumbrājs paralēli darbam kultūras namā "Ziemeļblāzma"[8] izveidoja pirmo aktieru trupu Valmierā.[7]

1926. gada beigās teātri savā ziņā pārņēma atjaunotā Latviešu biedrība, nosaucot to par Valmieras Latviešu biedrības teātri.[6] 1929. gadā Valmieras, Valkas un Rūjienas aktieru trupas apvienojās un izveidoja "Ziemeļlatvijas teātra biedrību".[2][6][9] Šajā laikā Valmieras teātrī darbojās 10-12 profesionāli aktieri.[10] 1930. gadā Valmieras teātri pārdēvēja par Ziemeļlatvijas teātri, kas izrādes sāka 1930. gada 5. oktobrī ar Aspazijas lugu "Torņa cēlājs". Pirmizrādes spēlēja vispirms Valmierā un pēc tam Cēsīs, Rūjienā un Valkā. No 1932. gada teātra vadītājs bija Alfrēds Zommers, no 1935. gada Žanis Veinbergs (Vīnkalns).[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Ziemeļlatvijas teātri likvidēja un izveidoja Strādnieku arodbiedrības pašdarbības teātri.[6] Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gadā to pārdēvēja par Valmieras teātri.[11] 1943. gadā pirmo lugu Valmieras teātrī iestudēja Pēteris Lūcis (1907—1991).[2]

Valsts Valmieras drāmas teātris

labot šo sadaļu

Pēc Otrā pasaules kara Valmieras vecpilsētā bija saglabājusies vien slimnīcas ēka, viesnīca un teātris,[3] kurā 1944. gadā ar Raiņa izrādi "Pūt' vējiņi" darbu sāka LPSR Valsts Valmieras drāmas teātris. Galvenais režisors bija Žanis Vīnkalns.[2] 1948. gadā apvienoja Valsts Latgales drāmas teātri un Valsts Valmieras drāmas teātri, par galveno režisori iecēla Annu Lāci. Līdz 1953. gadam teātris bija padots LPSR MP Mākslas lietu pārvaldei.[6] 1953. gadā apvienoja Jelgavas un Valmieras Valsts drāmas teātrus, izveidojot Leona Paegles Valsts drāmas teātri LPSR Kultūras ministrijas pārraudzībā.[6] 1957. gadā to nosauca par Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātri, par teātra režisoru iecēla Pēteri Lūci.[11] Teātra trupai 1961. gadā pievienojās aktieri no Daugavpils teātra, un 1964. gadā teātrī ieradās režisors Oļģerts Kroders no Liepājas teātra.[2]

Pēc 1969. gada, kad teātrī kā režisore sāka strādāt Annas Lācis mazmeita Māra Ķimele, Valmieras teātris kļuva par nozīmīgu latviešu modernās režijas centru. 1972. gadā teātrī O. Kroders iestudēja Šekspīra traģēdiju "Hamlets". 1974. gadā Valmierā pēc Maskavas teātra institūta beigšanas ieradās Valentīns Maculēvičs. 1975. gadā M. Ķimeles režijā iestudēja sengrieķu traģēdiju "Mēdeja", ko izrādīja Sv. Sīmaņa baznīcas telpās.[2]

1985. gadā par teātra direktoru kļuva Pēteris Sūcis, kura vadībā uzsāka teātra ēkas pārbūvi, 1987. gadā nojauca veco teātra ēku, izrāžu mēģinājumi notika Vaidavas Kultūras namā, bet izrādes uz dažādām skatuvēm.[2]

1988. gadā Valentīna Maculeviča vadībā iestudēja Raiņa lugu "Daugava", kuras laikā pirmo reizi skanēja Mārtiņa Brauna dziesma "Saule, Pērkons, Daugava". 1990. gadā no teātra aizgāja Māra Ķimele un Valentīns Maculevičs.[2]

Valmieras Drāmas teātris

labot šo sadaļu

1991. gada 8. martā teātris ieguva Valmieras Drāmas teātra nosaukumu.[12] Teātrī sāka darboties režisori Felikss Deičs un Varis Brasla.

1994. gadā teātris atsāka darbu pārbūvētajās telpās. Pēc F. Deiča iestudējuma Čehova darbam "Ivanovs" teātrī atgriezās klasiskā dramaturģija. 1996. gada nogalē notika pirmā izrāde Lielajā zālē,[2] tomēr 1997. gadā jaunās teātra ēkas būvdarbus apstādināja.[13]

Kopš 1999. gada reizi trijos līdz piecos gados teātrī notika Rūdolfa Blaumaņa teātra mākslas festivāls, kas ir veltīts Blaumaņa un viņa laikabiedru, 20. gadsimta sākuma dramaturgu daiļrades aktualizēšanai.[5][14]

2002. gadā teātrī atgriezās režisors Oļģerts Kroders un iestudēja savas klasiskās izrādes, piemēram, "Marija Sjuarte", "Hamlets", "Idiots", "Karalis Līrs".[2]

2004. gadā pabeidza jaunās teātra ēkas celtniecību.[3] 2006. gadā par teātra direktori kļuva tā laika literārās daļas vadītāja Evita Sniedze, teātrī darbu sāka režisori Mārtiņš Eihe, Viesturs Meikšāns, Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš. 2012. gadā mira teātra galvenais režisors Oļģerts Kroders.[2] 2013. gadā teātris svinēja dibināšanas 90. gadadienu.[2]

2015. gadā Valmieras teātrī darbojās 30 štata un 15 ārštata aktieri un dažādu paaudžu režisori — Felikss Deičs, Varis Brasla, Mārtiņš Eihe, Indra Roga, Reinis Suhanovs, Jānis Znotiņš, Inese Mičule, Viesturs Meikšāns, Elmārs Seņkovs u.c. Teātris regulāri saņēma nominācijas un laureātu titulus Latvijas teātru Gada balvas ceremonijā Spēlmaņu nakts un atzinību starptautiskos festivālos.

No 2017. gada līdz 2019. gadam teātra mākslinieciskā vadītāja bija Indra Roga.

Teātrī iestudētās izrādes

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Valmieras teātra izrāžu saraksts

Teātra trupa (2023)

labot šo sadaļu

Štata aktieri

labot šo sadaļu

Ārštata aktieri

labot šo sadaļu

Režisori

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Buklets "Valmiera", izdots apgādā "Jumava", 2005
  2. ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 Valmieras Drāmas teātris. 2015. Vēsture. http://vdt.lv/lv/teatris/vesture. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Stikāns G. 2012. Vēsture. http://www.valmiera.lv/zina/par-valmieru/vesture Arhivēts 2015. gada 4. aprīlī, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  4. ↑ Valmieras Drāmas teātris. 2011. Valmieras teātra vēsture. https://www.youtube.com/watch?v=HlBcij2iQdk . Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  5. ↑ 5,0 5,1 Kalnačs J. 2005. Valmiera. Rīga, Jumava, 36.lpp. ISBN 9984–05–911–1false
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Latvijas valsts arhīvs. 2015. Valmieras Drāmas teātris. http://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&kods=300110194&vien=2. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  7. ↑ 7,0 7,1 Tišheizere E. 2013. Personīgā dzīve uz teātra vēstures fona. http://www.eliesma.lv/personiga-dzive-uz-teatra-vestures-fona Arhivēts 2020. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  8. ↑ Rudene I. 2015. CD "Ziemeļblāzmas gids". http://www.rcb.lv/files/Databases/Ziemelblazma/Ziemelblazmas_gids_1886_1927.pdf[novecojusi saite]. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  9. ↑ Latvijas valsts arhīvs. 2015. Biedrība Ziemeļlatvijas teātris. http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&kods=500001660&vien=1. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  10. ↑ Klauverts S. 1978. Teātri Latvijā 1933.-1973. http://zagarins.net/jg/jg118/JG118_TEATRIS.htm. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  11. ↑ 11,0 11,1 Latvijas Nacionālais arhīvs. 2007. Fonda kartīte. http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=-999994406&db_id=1[novecojusi saite]. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  12. ↑ Latvijas Vēstnesis. 2015. Lēmums Nr. 73. http://m.likumi.lv/doc.php?id=65771 Arhivēts 2014. gada 30. decembrī, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  13. ↑ Kozule E. 2003. 15 gados Valmieras teātra rekonstrukcijā izlietoti 2,8 miljoni latu. http://www.building.lv/2-zinas/43426-15-gados-valmieras-teatra-rekonstrukcija-izlietoti-28-miljoni-latu Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.
  14. ↑ Valmieras Drāmas teātris. 2015. R.Blaumaņa teātra festivāls. http://vdt.lv/lv/teatris/r-blaumana-teatra-festivals Arhivēts 2015. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 10. aprīlī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valmieras_Drāmas_teātris&oldid=4180031"