Kārlis IV Luksemburgs
Kārlis IV (čehu: Karel IV., vācu: Karl IV., latīņu: Carolus IV; dzimis 1316. gada 14. maijā, miris 1378. gada 29. novembrī) bija Luksemburgu dinastijas Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis, Svētās Romas impērijas ķeizars no 1355. gada līdz savai nāvei. Kārļa valdīšana tiek uzskatīta par viduslaiku Bohēmijas karalistes "zelta laikmetu", tās galvaspilsēta Prāga kļuva par vienu no lielākajām pilsētām Eiropā.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1312. gadā Bohēmijas karaļa Jāņa Luksemburga ģimenē, piedzimstot viņam deva Vāclava (čehu: Václav) vārdu, jaunībā viņš uzturējās sava tēvoča Šarla IV galmā Francijā, tāpēc iesvētībās (konfirmācijā) viņam deva Kārļa vārdu. Ieguvis labu izglītību, brīvi runāja piecās (latīņu, čehu, franču, vācu un itāļu) valodās. Sakarā ar biežo tēva prombūtni, no 1333. gada faktiski valdīja Bohēmijā. 1346. gada 11. jūlijā Kārli Luksemburgu ievēlēja par Romiešu karali, par viņu balsoja trīs garīdzniecību pārstāvošie kūrfirsti, Bohēmijas karalis un Saksijas hercogs, diviem Vitelsbahu kūrfirstiem nepiedaloties. Drīz pēc ievēlēšanas 1346. gada 26. augustā viņa tēvs krita Kresī kaujā, kurā Kārlis tika ievainots. Tā kā Ķelnes pilsēta turpināja atbalstīt iepriekšējo karali Ludvigu IV, jaunā karaļa kronēšanu Ķelnes arhibīskaps 26. novembrī veica Bonnā. Tūlīt pēc kronēšanas Kārlis devās uz Prāgu un pēc tam uz Tiroli. 1347. gada 11. oktobrī Ludvigs IV mira lāču medību laikā, tā atrisinot konfliktu. Vitelsbahu pārstāvji 1349. gada 30. janvārī par karali ievēlēja Tīringenes grāfu Švarcburgas Ginteru. Šajā laikā Kārlis IV jau bija nostiprinājies politiski un militāri. Viņš sakāva Ginteru un atzina Ludviga IV dēlu tiesības uz Tiroli un Brandenburgu, tā nostiprinoties tronī. 1349. gada jūlijā Kārli atkārtoti kronēja Āhenē.[1]
Pēc kronēšanas par ķeizaru Kārlis IV nesekmīgi mēģināja pārliecināt pāvestu atgriezties no Aviņonas Romā. 1356. gadā izdeva Zelta bullu, kurā centās nostiprināt karaļa ievēlēšanas kārtību, lai izvairītos no nestabilitātes. 1368. gadā, Kārlim atrodoties Itālijā, pret viņu sākās Bavārijas Vitelsbahu, Ungārijas un Polijas karaļu sazvērestība, bet ķeizaram Kārlim izdevās sakaut savus pretiniekus un panākt sava dēla Vāclava ievēlēšanu par Romiešu karali. Lai arī Kārļa paša izsludinātajā Zelta bullā bija noteikts, ka pāvestam vairs nav ietekmes uz karaļa vēlēšanām, viņš 1376. gadā lūdza pāvesta Gregora XI atbalstu Vāclava ievēlēšanai. Kārlim mirstot 1378. gada 29. novembrī, vara, kā plānots, pārgāja viņa dēla Vāclava rokās, kurš gan nekļuva par ķeizaru.[1]
Kārļa vārdā ir nosaukta viņa 1347. gadā dibinātā Kārļa Universitāte Prāgā - vecākā Centrāleiropā, kā arī Kārļa tilts un Kārļa laukums Prāgā. Kārļa IV laikā tika uzcelta liela daļa no Sv. Vita katedrāles un Prāgas pils.
Atsauces
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- Latviski
- Františeks Kožīks, Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika, Liesma, 1987, No čehu val. tulk. Jānis Krastiņš
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis IV Luksemburgs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Monogrāfija par Kārli IV - "Prokop Lupáč z Hlaváčova: Historia o císaři Karlovi, toho jména Čtvrtém, králi Českém", 1848 (čehiski)
Luksemburgu dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Ludvigs IV Bavārietis |
Romiešu karalis 1346—1378 |
Pēctecis: Vāclavs Luksemburgs | ||
| Priekštecis: Jans Aklais |
Bohēmijas karalis un Luksemburgas grāfs 1346—1378 |
Pēctecis: Vāclavs Luksemburgs | ||
| Priekštecis: Ludvigs IV Bavārietis |
Svētās Romas impērijas ķeizars un Itālijas karalis 1355—1378 |
Pēctecis: Sigismunds Luksemburgs | ||
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |