Vikipēdija

Eiro

valūta vairākās Eiropas valstīs
(Pāradresēts no Euro)

Eiro jeb eira[2][3] (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma Eiropā kopš Romas impērijas laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju. 1 eiro sastāv no 100 centiem.

Eiro
2017 Latvijas 2 eiro monētas dizains
2017 Latvijas 2 eiro monētas dizains
Oficiālā valūta
Lieto neoficiāli
Inflācija 1,4%, 2012. gada decembris
Avots ECB, June 2009
Metode HICP
Piesaistītājs
Lejupējā vienība
1/100 Cents
Simbols €
Monētas 1 c, 2 c, 5 c, 10 c, 20 c, 50 c, €1, €2
Banknotes €5, €10, €20, €50, €100, €200, €500
Centrālā banka Eiropas Centrālā banka

Eiro kā valsts valūtu lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Sanmarīno, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.

Eiro tika laists apgrozībā 2002. gada 1. janvārī, divu mēnešu laikā nomainot valstu nacionālās naudas vienības.

Valūtas nosaukums

labot šo sadaļu
 
Šādi oficiāli veidojama eiro litera

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu[nepieciešama atsauce] visās ES valstīs oficiālajos dokumentos var lietot tikai euro.[4] Šī forma lietota arī latviskajā Lisabonas līguma tekstā, tomēr ar īpašu atrunu, ka tas "neietekmē pastāvošo latviešu (..) valodas rakstību",[5] jo turpinājās diskusijas gan Latvijā, gan ar Eiropas institūcijām par jaunās valūtas nosaukumu latviešu valodā.

Valsts valodas likums nosaka, ka jaunus terminus latviešu valodā apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) un oficiālajā (publiskajā) saziņā ir jālieto apstiprinātie termini.[6][7] 2002. gadā TK nolēma, ka ieteicamā šā termina forma ir eira,[8] bet 2004. gadā to papildināja, nosakot, ka "latviešu valodas rakstībā nav pieļaujama forma euro".[9]

Šim lēmumam nepiekrita Latviešu valodas ekspertu komisija, Valsts valodas centrs, Latviešu valodas institūts, Valsts valodas aģentūra un Valsts valodas komisija.[10] 2005. gada 26. jūlijā tika pieņemti MK noteikumi (vairs nav spēkā),[11] ar kuriem latviešu valodā tika ieviesta divējāda pretrunīga rakstība:

  • 2. pants nosaka, ka "Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā — eiro";
  • 3. pantā teikts, ka "tiesību aktos lietojams Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums "euro", vārdu euro rakstot slīprakstā".

Praksē tas rada situācijas, kad nav skaidrs, kuru formu lietot.[12][13]

Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. aprīļa lēmumu par eiro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2013/10) 1. panta 2. daļas b) punktu pie eiro banknošu dizaina elementiem pieder ar romiešu vai grieķu alfabēta burtiem rakstīts valūtas nosaukums un uz otrās sērijas eiro banknotēm — arī ar kiriliskā alfabēta burtiem rakstīts valūtas nosaukums.[14] Tāpēc arī uz Latvijas banknotēm būs rakstīts "euro" latīņu, "ευρω" grieķu un "евро" kirilicas rakstībā neatkarīgi no vietējo institūciju lēmumiem.

Eiro simtdaļa ir saucama par centu, nevis eirocentu.[15]

Eiro simbols

labot šo sadaļu

Eiro ISO kods ir EUR, latviešu valodā tas rakstāms pēc summas ar nedalāmo atstarpi ( ), piemēram, 350 EUR.[16]

Eiro simbolu (€) uz plaši izplatītajām QWERTY tastatūrām iespējams ievadīt ar taustiņu kombināciju Alt Gr + 4 vai Alt + 0128. Simbolu un summu saista ar nedalāmo atstarpi un lieto pēc summas (piemēram, 350 €).

Ja ir zināms, ka tīmekļa lapu nebūs iespējams parādīt Unikoda kodējumā, € parādīšanai var izmantot HTML entity €, kas dod €.[17]

Naudas zīmes

labot šo sadaļu
 
Dažādas eiro naudas zīmes

Eiro banknotēm un monētu reversa pusēm ir vienāds dizains, taču monētu aversa pusei katra valsts var izvēlēties savu dizainu. Neskatoties uz atšķirībām monētu dizainā, visas naudas zīmes ir derīgas visā Eirozonas teritorijā. Izņēmums ir zelta un sudraba piemiņas monētas, kas ir derīgs maksāšanas līdzeklis tikai izdevējvalsts teritorijā. Nīderlandē un Somijā cenas tiek noapaļotas, lai izvairītos no 1 un 2 centu lietošanas — lai gan šīs monētas joprojām ir derīgs maksāšanas līdzeklis, tās netiek izdotas kā atlikums un tiek kaltas nelielā daudzumā kolekcionāriem.

Monētu kopīgajā pusē ir karte un denominācija. Monētu nominālvērtības ir 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi un 1 un 2 eiro. Denominācija uz kopīgās puses ir norādīta latīņu alfabētā un ar arābu cipariem, taču valstis, kurās tiek izmantots cits alfabēts, var denomināciju attiecīgajā alfabētā norādīt valsts pusē. Kartē uz lielākās daļas monētu sākotnēji bija attēlotas 15 valstis, kas bija Eiropas Savienības dalībvalstis eiro ieviešanas brīdī, bet kopš 2007. gada tiek izmantota visas Eiropas karte, kurā ietilpst gan jaunās dalībvalstis, gan valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēlots globuss ar pasaules karti, uz kuras joprojām nedaudz tiek izceltas sākotnējās 15 dalībvalstis.

Monētu valsts pusē visām valstīm ir jāiekaļ 12 zvaigznes, izlaiduma gads un graviera iniciāļi. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2008. gadā izdotajām vadlīnijām jaunākā izlaiduma monētās ir jāiekaļ arī valsts nosaukums vai tā saīsinājums un tās nedrīkst atkārtot denomināciju vai valūtas nosaukumu latīņu alfabētā, taču Vācija, Grieķija un Austrija šīs vadlīnijas neievēro. Valstis var brīvi izvēlēties citus šīs monētas puses dizaina elementus. Tāpat arī 2 eiro monētas joslas dizains ir katras valsts izvēle. Standarta eiro monētu dizainu nevar mainīt, izņemot, ja ir jauns valsts galva (monarhijas uz monētām parasti attēlo savu monarhu) vai lai saskaņotu tās ar jaunajiem dizaina noteikumiem. Katra valsts ne biežāk kā reizi gadā drīkst izlaist arī 2 eiro piemiņas monētu ar īpašu dizainu, kas (atšķirībā no zelta un sudraba piemiņas monētām) ir paredzētas apgrozībai un derīgas visā Eirozonā.

Banknošu nominālvērtības ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tās atšķiras pēc krāsas un izmēra, un to dizains ir veltīts periodiem Eiropas arhitektūrā. Banknošu priekšpusē ir attēloti logi vai vārti, bet aizmugurē — tilti, kas simbolizē saiknes starp valstīm un ar nākotni. Attēlotā arhitektūra ir stilizēta, lai atgādinātu dažādu valstu arhitektūras pieminekļus. Eiropas Centrālā Banka ir iecerējusi uzlabot banknošu dizainu reizi 7—8 gados. Uz visām banknotēm ir Eiropas Centrālās Bankas nosaukuma saīsinājums piecos dažādās valodās iespējamajos variantos, bankas prezidenta paraksts, valūtas nosaukums dažādos alfabētos, Eiropas Savienības karogs, Eiropas karte banknotes reversā un to dizainā ir iekļautas 12 zvaigznes.

Skatīt arī

labot šo sadaļu
   
Sapakotas eiro banknotes un monētas dažādos nominālos

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ "Monetary Agreement between the European Union and the Principality of Andorra". Official Journal of the European Union. 17 December 2011. Atjaunināts: 2012-09-08.
  2. ↑ Aldis Lauzis. «Mainīsim latus – eiro vai eirās?». DELFI (latviski). Skatīts: 2013. gada 22. janvārī.
  3. ↑ Juris Borzovs. «Teiksim droši un pārliecināti – eira!» (latviski).
  4. ↑ «Par Latvijas oficiālās valūtas nosaukuma lietojumu mācību procesā un mācību literatūrā». VISC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. martā. Skatīts: 2014. gada 28. aprīlī.
  5. ↑ Deklarācijas, kas pievienotas Lisabonas līgumu, kas parakstīts 2007. gada 13. decembrī, pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam
  6. ↑ «Valsts valodas likums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. februārī. Skatīts: 2014. gada 24. februārī.
  7. ↑ Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums
  8. ↑ «LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 17».
  9. ↑ LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 40
  10. ↑ Eiras cīņu aizkulises (Diena, 2004. gada 18. decembrī)
  11. ↑ Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā
  12. ↑ Eiro un cents latviešu valodā (LV portāls)
  13. ↑ Eiro vai euro?
  14. ↑ Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. aprīļa lēmums par eiro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības
  15. ↑ «Par Eiropas sīknaudas nosaukumu cents». VVK. Skatīts: 2013. gada 9. jūlijā.
  16. ↑ «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?». Valoda.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 28. aprīlī.
  17. ↑ «Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata – 7.3.3. Noteikumi par naudas vienību attēlošanu». Skatīts: 2013-12-12.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eiro&oldid=3760341"