Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas

Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Saskaņā ar to Latvijā ir šādas oficiālas svētku, atceres un atzīmējamās dienas:

Latvijas Valsts svētku un atceres dienu uzskaitījums

Janvāris

1. janvāris — Jaungada diena (brīvdiena).
20. janvāris — 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena no 1997. gada.^[1] Barikāžu laikā 1990. gada 20. janvārī Rīgas OMON un citas padomju militārās specvienības ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, izraisot Rīgas centrā apšaudi, kurā gāja bojā vairāki cilvēki.
26. janvāris — Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas diena no 1995. gada.^[2] 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome — Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna — de iure atzina Latvijas Republiku par suverēnu valsti.

Marts

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2012. gada Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā. No kreisās: Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs G. Resnais, tālaika Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa un Valsts prezidents A. Bērziņš.

2. marts — Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. 1945. gada 2. martā Stompaku purva salā notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē.
8. marts — Starptautiskā sieviešu diena no 2007. gada.^[3]
17. marts — Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena. 1944. gada 17. martā Latvijas Centrālā padome parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu.
25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS apgabaliem.
Lieldienas (brīvdienas) — pirmā piektdiena, svētdiena un pirmdiena pavasarī pēc pilnmēness iestāšanās.

Aprīlis

27. aprīlis — Latgales kongresa diena. 1917. gada 27. aprīlī Latgales latviešu kongress pieņēma lēmumu, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

Maijs

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2002. gada Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. No kreisās: tālaika Latvijas Republikas Ārlietu ministrs I. Bērziņš, Saeimas priekšsēdētājs J. Straume, Ministru prezidents A. Bērziņš un Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.

1. maijs:
- Darba svētki (brīvdiena). 1886. gada 1. maijā notika vispārējais streiks ASV, kura laikā Čikāgā tika apšaudīta strādnieku demonstrācija.
- Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena (brīvdiena). 1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce.
4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena (brīvdiena). 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu".^{[P 1]}
Maija 2. svētdiena — Mātes diena. Mātes diena pasaulē tiek atzīmēta kopš 1907. gada maija.
8. maijs — Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena no 1995. gada.^[4] 1945. gada 8. maijā nacistiskā Vācija parakstīja aktu par kapitulēšanu. Eiropā beidzās Otrais pasaules karš.
9. maijs — Eiropas diena no 1997. gada.^[5] 1986. gada 9. maijā — Robēra Šūmana 100. dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu Eiropas apvienošanā, Eiropas Kopiena nolēma šo dienu pasludināt par Eiropas dienu.
15. maijs — Starptautiskā ģimenes diena no 2007. gada.^[3]
Vasarsvētki no 1995. gada — svin 50 dienas pēc Lieldienām svētdien un pirmdien.^[2]

Jūnijs

1. jūnijs — Starptautiskā bērnu aizsardzības diena no 2007. gada.^[3]
14. jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām, kā rezultātā daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ.
17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena no 2000. gada.^[6] 1940. gada 17. jūnijā pēc ultimatīvu prasību iesniegšanas Latvijas valdībai, to okupēja PSRS karaspēks.
22. jūnijs — Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena) no 1995. gada.^[2] 1919. gada 22. jūnijā Cēsu kaujās Igaunijas Republikas armija un Ziemeļlatvijas brigāde uzvarēja Baltijas Landesvēra un vācu Dzelzsdivīzijas karaspēku.
23.—24. jūnijs — Līgo diena un Jāņu diena (vasaras saulgrieži) (brīvdienas).

Jūlijs

4. jūlijs — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. 1941. gada 4. jūlijā Eiropas ebreju holokausta laikā tika nodedzināta Rīgas ebreju sinagoga Emīlijas Benjamiņas ielā kopā ar tajā ieslodzītajiem cilvēkiem.
Jūlija otrā sestdiena — Jūras svētku diena no 2007. gada.^[3]

Augusts

11. augusts — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena no 1995. gada.^[2] 1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums, kurā "Krievija bez ierunām atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsacījās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi".
21. augusts — Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena no 2002. gada.^[7] 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas statusu". Līdz ar to de facto tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība.
23. augusts — Staļinisma un nacisma upuru atceres diena no 2009. gada.^[8] 1939. gada 23. augustā tika noslēgts Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums (Molotova—Ribentropa pakts), kuram bija pievienots slepens protokols par Austrumeiropas sadali šo valstu interešu zonās. Saskaņā ar šo vienošanos Latvija, Igaunija un Somija, vēlāk arī Lietuva, nonāca PSRS ietekmes sfērā.

Septembris

1. septembris — Zinību diena no 2002. gada.^[7]
Septembra otrā svētdiena — Tēva diena. Tēva diena Latvijā tika ieviesta 2008. gadā.
22. septembris — Baltu vienības diena no 2000. gada.^[6] 1236. gada 22. septembrī notika Saules kauja, kurā žemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeni.

Oktobris

15. oktobris — Valsts valodas diena. 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja, ka Latvijas Republikā kā valsts valoda ir latviešu valoda.
Oktobra pirmā svētdiena — Skolotāju diena no 2007. gada.^[3]

Novembris

Svecīšu nolikšana pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā 2014. gada Lāčplēša dienas vakarā

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī. Pirmajā rindā no kreisās: Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, Valsts prezidents E. Levits un Ministru prezidents A. K. Kariņš.

11. novembris — Lāčplēša diena. 1919. gada 11. novembrī Bermontiādes laikā Latvijas armija sakāva Bermonta-Avalova vadīto vācu un krievu baltgvardu karaspēku Rīgā.
18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas diena (brīvdiena). 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padomes sēdē tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts.^{[P 1]}
21. novembris — 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena. 2013. gada 21. novembrī notika Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, kuras laikā gāja bojā 54 cilvēki. Tas ir lielākais negadījums, pēc bojāgājušo skaita, atjaunotas Latvijas vēsturē.

Decembris

Decembra 1. svētdiena — Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena no 1998. gada.^[9]
24.—26. decembris — Ziemassvētki (ziemas saulgrieži) (brīvdienas).
31. decembris — Vecgada diena (brīvdiena).

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

↑ ^1,0 ^1,1 Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.

Atsauces

↑ «Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 31. jūlijā.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 ^3,4 Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
↑ Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"
↑ «Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 31. jūlijā.
↑ ^6,0 ^6,1 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"
↑ ^7,0 ^7,1 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"
↑ Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
↑ Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

Avoti

"Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 15.nr.; 2000, 7., 12.nr.; 2002, 9.nr.; 2007, 13.nr.)
L.Skangale “Latvijas Valsts svētku un atceres dienas” Zvaigzne ABC 2000
Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas stājas spēkā ar 2009. gada 4. augustu

[pārc-4] 1,0 ^1,1 Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.

[1] «Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 31. jūlijā.

[autogenerated4-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

[autogenerated3-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 ^3,4 Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"

[5] Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"

[6] «Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 31. jūlijā.

[autogenerated2-7] 6,0 ^6,1 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

[autogenerated1-8] 7,0 ^7,1 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

[9] Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"

[10] Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"

[1]

[2]

[3]

[P 1]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]