Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas

Wikimedia projekta saraksts

Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Saskaņā ar to Latvijā ir šādas oficiālas svētku, atceres un atzīmējamās dienas:

Ziedu nolikšana pie nogalinātā kinooperatora Gvido Zvaigznes piemiņas akmens Bastejkalnā Barikāžu aizstāvju atceres dienā 2012. gadā. No kreisās: tālaika NATO ģenerālsekretārs A. F. Rasmusens un Valsts prezidents A. Bērziņš.

Latvijas Valsts svētku un atceres dienu uzskaitījums labot šo sadaļu

Janvāris labot šo sadaļu

Marts labot šo sadaļu

 
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2012. gada Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā. No kreisās: Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs G. Resnais, tālaika Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa un Valsts prezidents A. Bērziņš.

Aprīlis labot šo sadaļu

Maijs labot šo sadaļu

 
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2002. gada Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. No kreisās: tālaika Latvijas Republikas Ārlietu ministrs I. Bērziņš, Saeimas priekšsēdētājs J. Straume, Ministru prezidents A. Bērziņš un Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.

Jūnijs labot šo sadaļu

Jūlijs labot šo sadaļu

Augusts labot šo sadaļu

Septembris labot šo sadaļu

Oktobris labot šo sadaļu

Novembris labot šo sadaļu

 
Svecīšu nolikšana pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā 2014. gada Lāčplēša dienas vakarā
 
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī. Pirmajā rindā no kreisās: Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, Valsts prezidents E. Levits un Ministru prezidents A. K. Kariņš.

Decembris labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.

Atsauces labot šo sadaļu

Avoti labot šo sadaļu