Klusā okeāna reģions

Klusā okeāna reģions ir termins, ar kuru apzīmē valstis, kas atrodas ap Kluso okeānu, kā arī Klusajā okeānā esošās salas.^[1]

Šajā reģionā atrodas arī pasaules ekonomikas centri, piemēram, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, kā arī lielākās Āzijas ekonomikas, piemēram, Taivāna, Honkonga, Singapūra un Dienvidkoreja, dabas resursi, piemēram, Austrālija, Kanāda, Meksika, Peru un Krievija, cilvēkresursi Indonēzijā un lauksaimnieciskā ražošana Čīlē, Jaunzēlandē un Filipīnās.

Klusā okeāna reģiona valstis un teritorijas labot šo sadaļu

Uzskaitītas valstis, ko tradicionāli pieskaita pie Klusā okeāna reģiona.^[2]

Austrumāzija
- Krievija^[3]
- Japāna
- Korejas TDR
- Korejas Republika
- Ķīna
  - Honkonga
  - Makao
- Taivāna
Dienvidaustrumāzija
- Vjetnama
- Kambodža
- Taizeme
- Malaizija
- Singapūra
- Bruneja
- Indonēzija
- Filipīnas
- Austrumtimora

Okeānija (Suverēnās valstis)
- Austrālija
- Palau
- Mikronēzija
- Papua-Jaungvineja
- Zālamana Salas
- Nauru
- Māršala Salas
- Vanuatu
- Jaunzēlande
- Tuvalu
- Fidži
- Kiribati
- Tonga
- Samoa
- Niue
- Kuka Salas

Okeānija (Atkarīgās teritorijas)
- Austrālijas štati un teritorijas
  - Norfolka
- Jaunzēlandes valstība
  - Tokelau
- Aizjūras Francija
  - Jaunkaledonija
  - Volisa un Futuna
  - Franču Polinēzija
- Britu aizjūras teritorijas
  - Pitkērna
- Amerikas Savienoto Valstu salas
  - Ziemeļu Marianas Salas
  - Guama
  - ASV Samoa
- ASV
  - Havajas
- Čīle
  - Lieldienu sala

Ziemeļamerika
- Kanāda
- ASV
- Meksika
Centrālamerika
- Gvatemala
- Salvadora
- Hondurasa
- Nikaragva
- Kostarika
- Panama
Dienvidamerika
- Kolumbija
- Ekvadora
- Peru
- Čīle

Tirdzniecība un komercija labot šo sadaļu

Klusā okeāna reģionā ir ļoti attīstīta starptautiskā kuģniecība. Klusā okeāna piekrastē atrodas 29 no 50 pasaules noslogotākajām konteineru ostām.

Korejas Republika
- Pusana (5. vieta)
Japāna
- Jokohama (36. vieta)
- Tokija (25. vieta)
- Nagoja (47. vieta)
- Kobe (49. vieta)
Taivāna
- Gaosjuna (12. vieta)
Honkonga
- Honkonga (3. vieta)

Ķīna
- Šanhaja (1. vieta)
- Šeņdžeņa (4. vieta)
- Ninbo (6. vieta)
- Guandžou (7. vieta)
- Qingdao (8. vieta)
- Tjaņdziņš (10. vieta)
- Xiamen (19. vieta)
- Dalian (21. vieta)
- Lianyungang (30. vieta)
- Yingkou (34. vieta)

Filipīnas
- Manila (37. vieta)
Vjetnama
- Hošimina (28. vieta)
Taizeme
- Laems Čabangs (22. vieta)
Malaizija
- Port Klang (13. vieta)
- Tanjung Pelepas (16. vieta)
Singapūra
- Singapūra (2. vieta)

Indija
- Džakarta (24. vieta)
- Surabaja (38. vieta)
Kanāda
- Vankūvera (50. vieta)
ASV
- Losandželosa (17. vieta)
- Longbīča (18. vieta)
- Sietla/Takoma (48. vieta)
Panama
- Balboa (43. vieta)

Asociācijas un organizācijas labot šo sadaļu

Klusā okeāna reģionā, jeb dažās valodās — Klusā okeāna lokā, darbojas dažādas starpvaldību un nevalstiskās organizācijas, no kurām daudzas koncentrējas uz Āzijas un Klusā okeāna ekonomisko sadarbību un Austrumu-Rietumu kultūras un tehniskās apmaiņas centru. Piemēram, Honolulu atrodas daudzu valdību un nevalstisko organizāciju galvenā mītne Klusā okeāna piekrastē.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «Teaching about the Pacific Rim. ERIC Digest No. 43». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-01. Skatīts: 2023-11-16.
↑ «What is an Economic Tiger in the Pacific Rim?». ThoughtCo (angļu). Skatīts: 2023-11-16.
↑ Tikai Krievijas Tālie Austrumi, kas daļēji atrodas pie Klusā okeāna

[1] «Teaching about the Pacific Rim. ERIC Digest No. 43». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-01. Skatīts: 2023-11-16.

[2] «What is an Economic Tiger in the Pacific Rim?». ThoughtCo (angļu). Skatīts: 2023-11-16.

[3] Tikai Krievijas Tālie Austrumi, kas daļēji atrodas pie Klusā okeāna

[1]

[2]

[3]