Suvalku guberņa

Suvalku guberņa (krievu: Сувалкская губерния, lietuviešu: Suvalkų gubernija, poļu: Gubernia suwalska) bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa. Guberņas centrs bija Suvalki.

Сувалкская губерния Gubernia suwalska Suvalkų gubernija Suvalku guberņa 1867 – 1915 Suvalku guberņas ģerbonis. Location of Krievijas guberņa Suvalku guberņa Lietuvas kartē (1867-1914) Pārvaldes centrs Suvalki Valoda(s) lietuviešu, poļu, idišs Reliģija katoļticība, jūdaisms Valdība Autonoma teritorija Valdnieki gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Izveidoja no Augustavas guberņas atdalot dienvidu daļu Lomžas guberņai 1867. gads  - Dibināta 1867  - Likvidēta 1915  - Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā ieņēma Vācijas karaspēks, 1918. gada 16. februārī tika pasludināta Lietuvas valsts atjaunošana 1915. gada vasara Platība  - 1897 12 300 km² Iedzīvotāju skaits  - 1897. gadā 582 913       Blīvums 47,4 /km²

Robežojās ar Viļņas guberņu austrumos, Kauņas guberņu ziemeļos, Vācijas Impērijas Prūsijas Karalisti rietumos, Grodņas un Lomžas guberņām dienvidos. 1915. gadā gandrīz visu Suvalku guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.

Vēsture

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā daļa no Žemaitijas kunigaitijas un Traķu vaivadijas Nemunas kreisajā krastā nonāca Prūsijas Karalistes sastāvā. Pēc Prūsijas sakāves Napoleona karu laikā 1806. gadā to pievienoja Varšavas hercogistes Lomžas departamentam (1806–1815).

Pēc uzvaras 1812. gada karā šo zemi iekļāva Polijas teritorijā izveidotajā Krievijas Impērijas vasaļvalsts t.s. Kongresa Polijas Augustavas vaivadijas sastāvā (1816—1837). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas tika izveidota Augustavas guberņa (1837–1867), pēc Janvāra sacelšanās apspiešanas Suvalku guberņa (1867—1914). Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja visas lietuviešu apdzīvotās zemes vienā Lietuvas apgabalā.

Strīdus teritorija

Pēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Suvalku guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas un Polijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas Impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Suvalku guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai. Tomēr 1920. gada rudenī Polija ieņēma agrākās Suvalku guberņas dienvidu daļu un iekļāva Suvalku vaivadijā (1920–1939).

Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas bijušās Suvalku guberņas teritorija nonāca Vācijas interešu sfērā, 1939. gada septembrī Vācija atteicās no šīs teritorijas daļas uz ziemeļiem no Šešupes par labu PSRS.

Savukārt pēc Baltijas valstu okupācijas PSRS un Vācija 1941. gada 10. janvārī parakstīja galīgo robežlīgumu, kas koriģēja robežu Vilkavišķu apvidū par labu PSRS, padomju puse samaksāja Vācijai 7,5 miljonus ASV dolāru (krievu: Вылкавысский выступ)

Administratīvais iedalījums

• Augustavas apriņķis (Августовский уезд, Powiat augustowski, Augustavo apskritis)
• Kalvarijas apriņķis (Кальварийский уезд, Powiat kalwaryjski, Kalvarijos apskritis)
• Marijampoles apriņķis (Мариямпольский уезд, Powiat mariampolski, Marijampolės apskritis)
• Seinu apriņķis (Сейнский уезд, Powiat sejneński, Seinų apskritis)
• Suvalku apriņķis (Сувалкский уезд, Powiat suwalski, Suvalkų apskritis)
• Naumiestes apriņķis (Владиславовский уезд, Powiat władysławowski, Naumiesčio apskritis)
• Vilkavišķu apriņķis (Волковышский уезд, Powiat wyłkowyski, Vilkaviškio apskritis)

Etniskā struktūra

Suvalku guberņas ziemeļu daļā iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši, bet dienvidu daļā poļi un baltkrievi. Citas lielākās etniskās grupas guberņā bija ebreji un vācieši.

Tautība	lietuvieši	poļi	ebreji	vācieši	baltkrievi	krievi
visā guberņā	52,2 %	23,0 %	10,1 %	5,2 %	4,6 %	4,2 %
Augustavas apriņķī	0,2 %	49,1 %	11,6 %	…	32,5 %	5,4 %
Naumiestes apriņķī	82,8 %	1,3 %	7,4 %	7,1 %	…	…
Vilkavišķu apriņķī	68,7 %	3,9 %	8,5 %	15,9 %	…	2,1 %
Kalvarijas apriņķī	72,6 %	10,1 %	9,3 %	3,6 %	…	3,7 %
Marijampoles apriņķī	77,0 %	2,9 %	10,3 %	5,0 %	…	4,0 %
Seinu apriņķī	59,7 %	22,9 %	11,8 %	1,2 %	…	4,4 %
Suvalku apriņķī	8,5 %	66,8 %	11,3 %	4,3 %	…	7,9 %

Guberņas kartes

• 
  Prūsijas sastāvā 1795. gadā
• 
  1867. gadā
• 
  Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā).

Skatīt arī

• Suvalku koridors

Lietuvas vēsturiskās daļas

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms: Viļņas vaivadija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Traķu vaivadija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915), daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Augustavas vaivadija	Augustavas guberņa (1837–1867), Suvalku guberņa (1867—1914)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Žemaitijas kunigaitija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1843), Kauņas guberņa (1843—1915)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Prūsijas Karalistes Mēmeles apriņķis	Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920)	Pēc: Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923), Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals, Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suvalku guberņa.