Telši
Telši (lietuviešu: Telšiai, žemaišu: Telšē, poļu: Telsze) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Telši | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | |||
Telšiai | |||
Telšu centrs | |||
| |||
Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°EKoordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E | |||
Valsts | Lietuva | ||
Apriņķis | Telšu apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1791 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 23,14 km2 | ||
Augstums | 128 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 22 261 | ||
• blīvums | 953,7/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Mājaslapa | http://www.telsiai.lt/ | ||
Telši Vikikrātuvē |
No pilsētas rūpniecības uzņēmumiem pazīstama ir piena pārstrādes kompānija "Žemaitijos pienas". Pilsētā atrodas Žemaitijas muzejs "Alka" ar etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nodaļu pilsētas dienvidos. Telšos atrodas Žemaites Drāmas teātris.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 13. gadsimtam tagadējais Telšu apriņķis atradās Cekļa zemē Kursas dienvidos. Telšes upe (Talsa) pirmo reizi pieminēta Vācu ordeņa hronikā 1317. gadā, bet 1398. gada Saliņas līgumā par Žemaitijas fogtejas pakļaušanu Vācu ordenim pieminēta apdzīvota vieta Talsa. Ilgajās cīņās starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni šī strīdus teritorija bija pilnīgi izpostīta. Pēc Melnas līguma parakstīšanas 1426. gadā Telši nokļuva Žemaitijas kunigaitijas sastāvā.
1527. gadā parādījās norādes par Telšiem kā pagasta centru, kurā 1536. gadā uzcēla katoļu baznīcu un 1624. gadā bernardīniešu ordeņa klosteri. 1740. gadā atvēra katoļu priesteru semināru. Tagadējā Svētā Padujas Antonijas katedrāle pakalnā uzcelta 1765. gadā. 1791. gadā Telšu miestam piešķīra Magdeburgas tiesības un savu ģerboni, 1793. gadā atvēra pirmo pilsētas skolu. Līdz Pirmajam pasaules karam lielākā daļa Telšu iedzīvotāju bija ebreji, 1875. gadā Telšos nodibināja ebreju reliģisko skolu (Yeshivat Telz).
Otrā pasaules kara laikā pēc Lietuvas okupācijas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta specvienība naktī uz 1941. gada 25. jūniju Raiņu mežā pie Telšiem nošāva 76 lietuviešu politiskos ieslodzītos, šī masu slepkavība pazīstama kā Raiņu slaktiņš (lietuviešu: Rainių žudynės). Savukārt nacisti iznīcināja gandrīz visus Telšos palikušos ebrejus.
Cilvēki
labot šo sadaļuTelšos dzimuši Polijas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz, 1865—1922) un Lietuvas prezidents Rolands Pakss (Rolandas Paksas, 1956), dziedātāja Jurga Šeduikīte (Jurga Šeduikytė, 1980), bibliofils Vilfrids Mihails Voiničs (Wilfrid Michael Voynich, 1865—1930).
Sports
labot šo sadaļu- FC Džiugas Telšiai
- Centrālais stadions.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Telšu portāls
- Žemaitijos pienas
- Žemaitijas muzejs "Alka" Arhivēts 2013. gada 15. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- FK MASTIS-Telšu futbola klubs
- OK Telsiai — Telšu orietēšanās klubs
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Telši |
- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.