Telši (lietuviešu: Telšiai, žemaišu: Telšē, poļu: Telsze) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

Telši
Pilsēta
Telšiai
Telšu centrs
Telšu centrs
Karogs: Telši
Karogs
Ģerbonis: Telši
Ģerbonis
Telši (Lietuva)
Telši
Telši
Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E / 55.98611; 22.25278Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E / 55.98611; 22.25278
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Telšu apriņķis
Pilsētas tiesības 1791
Platība
 • Kopējā 23,14 km2
Augstums 128 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 22 261
 • blīvums 953,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa http://www.telsiai.lt/
Telši Vikikrātuvē

No pilsētas rūpniecības uzņēmumiem pazīstama ir piena pārstrādes kompānija "Žemaitijos pienas". Pilsētā atrodas Žemaitijas muzejs "Alka" ar etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nodaļu pilsētas dienvidos. Telšos atrodas Žemaites Drāmas teātris.

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Telšu apriņķis atradās Cekļa zemē Kursas dienvidos. Telšes upe (Talsa) pirmo reizi pieminēta Vācu ordeņa hronikā 1317. gadā, bet 1398. gada Saliņas līgumā par Žemaitijas fogtejas pakļaušanu Vācu ordenim pieminēta apdzīvota vieta Talsa. Ilgajās cīņās starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni šī strīdus teritorija bija pilnīgi izpostīta. Pēc Melnas līguma parakstīšanas 1426. gadā Telši nokļuva Žemaitijas kunigaitijas sastāvā.

1527. gadā parādījās norādes par Telšiem kā pagasta centru, kurā 1536. gadā uzcēla katoļu baznīcu un 1624. gadā bernardīniešu ordeņa klosteri. 1740. gadā atvēra katoļu priesteru semināru. Tagadējā Svētā Padujas Antonijas katedrāle pakalnā uzcelta 1765. gadā. 1791. gadā Telšu miestam piešķīra Magdeburgas tiesības un savu ģerboni, 1793. gadā atvēra pirmo pilsētas skolu. Līdz Pirmajam pasaules karam lielākā daļa Telšu iedzīvotāju bija ebreji, 1875. gadā Telšos nodibināja ebreju reliģisko skolu (Yeshivat Telz).

Otrā pasaules kara laikā pēc Lietuvas okupācijas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta specvienība naktī uz 1941. gada 25. jūniju Raiņu mežā pie Telšiem nošāva 76 lietuviešu politiskos ieslodzītos, šī masu slepkavība pazīstama kā Raiņu slaktiņš (lietuviešu: Rainių žudynės). Savukārt nacisti iznīcināja gandrīz visus Telšos palikušos ebrejus.

Telšos dzimuši Polijas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz, 1865—1922) un Lietuvas prezidents Rolands Pakss (Rolandas Paksas, 1956), dziedātāja Jurga Šeduikīte (Jurga Šeduikytė, 1980), bibliofils Vilfrids Mihails Voiničs (Wilfrid Michael Voynich, 1865—1930).

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.