Mazā Lietuva

Mazā Lietuva (lietuviešu: Mažoji Lietuva agrāk Prūsų Lietuva, vācu: Kleinlitauen, Preussisch Litauen) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši. Valstu robežas šajā reģionā 20. gadsimtā mainījušās daudzas reizes (1919., 1923., 1939., 1945. un 1990. gadā).

Mazā Lietuva
Galvenās pilsētas:	Klaipēda
Teritoriālās vienības:	Klaipēdas apriņķis (daļēji), Tauraģes apriņķis (daļēji)

Mūsdienās Mazā Lietuva ir sadalīta starp Lietuvu, Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu un Poliju. Mazā Lietuva veido atsevišķu Lietuvas etnogrāfisko novadu ar savu vēsturi, arhitektūru, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstību.

Vēsture

Pēc Prūsijas krusta kariem un Lietuvas krusta kariem Vācu ordeņa valsts austrumu pierobežas zemes Nadruva, Skalava un Pilsāts bija izpostītas, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju (prūši, skalvji un kurši) bija vai nu gājuši bojā vai arī aizvesti gūstā. Pēc Melnas miera līguma noslēgšanas 1422. gadā, sevišķi pēc Otrā Toruņas miera līguma 1466. gadā sākās iedzīvotāju reemigrācija ne tikai no Prūsijas, bet arī no Kurzemes un Žemaitijas, kas beidzās ar 1550. gadu. Kuršu jomas krastu un Kuršu kāpu apdzīvojušos kuršvalodīgos zvejniekus dēvēja par "Šauruma kūriem" (vācu: Nehrungs-Kuren), vēlāk par "Prūsijas latviešiem". Lēš, ka līdz 16. gadsimta vidum Austrumprūsijas pierobežā ar Lietuvas dižkunigaitiju ieceļoja aptuveni 20 000 līdz 30 000 cilvēku, iekšējā migrācija no citām Prūsijas zemēm turpinājās vēl līdz 17. gadsimta pirmajam ceturksnim, kad to pārtrauca Trīsdesmitgadu karš.

Otrā Ziemeļu kara laikā 1656./1657. gadā Polijas karaļa karaspēka tatāru kavalērija šajā Prūsijas hercogistes daļā iznīcināja 13 pilsētas un 249 ciemus, noslepkavoja aptuveni 11 000 cilvēku un 34 000 aizveda gūstā, turpmākā bada un epidēmiju periodā bojā gāja vēl aptuveni 80 000 cilvēku. Zināms, ka Lielā Ziemeļu kara izraisītajā 1709./1710. gada mēra epidēmijā nomira vēl 160 000 no aptuveni 300 000 "lietuviešu provinces" (Litauische Provinz) iedzīvotāju, Klaipēdas apkārtni epidēmija skāra mazāk. 18. gadsimta pirmajā pusē galvenokārt Insterburgas apvidū no Zalcburgas, Šveices, Nasavas un Pfalcas ieradās aptuveni 23 000 vāc- un frančvalodīgo protestantu, bet no Mazūrijas ieceļoja poļvalodīgie iedzīvotāji.

18. gadsimta beigās Mazajā Lietuvā dzīvoja gan lietuvieši, gan vācieši un mazūri, gan arī protestantu ieceļotāji no dažādām Eiropas zemēm, bet ziemeļu daļā dzīvoja daudz kuršu. Iedzīvotāju pārvācošanos veicināja 19. gadsimta skolu reformas un iedzīvotāju izceļošanas uz citām Prūsijas daļām. Ja 1837. gadā kopējais lietuviešu valodas lietotāju skaits bija 149 927 un 1852. gadā — 151 248, tad 1890. gada Prūsijas tautas skaitīšanā apzināti tika vairs tikai 121 345 cilvēki, kam lietuviešu valoda bija dzimtā valoda.

Pilsētas

• Klaipēda
• Neringa
• Tilzīte
• Ragnīte
• Labiava
• Insterburga
• Gumbinene
• Goldapa

• 
  1753. gada Austrumprūsijas karte, kurā iezīmēta Lietuvas daļa (Litauen)
• 
  Vēsturiskā Mazā Lietuva (Lithuania Minor) līdz 20. gadsimtam

Skatīt arī

• Klaipēdas apgabals