Mazā Lietuva

Mazā Lietuva (lietuviešu: Mažoji Lietuva agrāk Prūsų Lietuva, vācu: Kleinlitauen, Preussisch Litauen) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši. Valstu robežas šajā reģionā 20. gadsimtā mainījušās daudzas reizes (1919., 1923., 1939., 1945. un 1990. gadā).

Mazā Lietuva
Lietuvos regionai.PNG
Galvenās pilsētas: Klaipēda
Teritoriālās
vienības:
Klaipēdas apriņķis (daļēji), Tauraģes apriņķis (daļēji)

Mūsdienās Mazā Lietuva ir sadalīta starp Lietuvu, Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu un Poliju. Mazā Lietuva veido atsevišķu Lietuvas etnogrāfisko novadu ar savu vēsturi, arhitektūru, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstību.

VēstureLabot

Pēc Prūsijas krusta kariem un Lietuvas krusta kariem Vācu ordeņa valsts austrumu pierobežas zemes Nadruva, Skalava un Pilsāts bija izpostītas, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju (prūši, skalvji un kurši) bija vai nu gājuši bojā vai arī aizvesti gūstā. Pēc Melnas miera līguma noslēgšanas 1422. gadā, sevišķi pēc Otrā Toruņas miera līguma 1466. gadā sākās iedzīvotāju reemigrācija ne tikai no Prūsijas, bet arī no Kurzemes un Žemaitijas, kas beidzās ar 1550. gadu. Kuršu valodā runājošos zvejniekus, kuri dzīvoja Kuršu jomas krastos un Kuršu kāpās, dēvēja par "Šauruma kūriem" (vācu: Nehrungs-Kuren), vēlāk par "Prūsijas latviešiem". Lēš, ka līdz 16. gadsimta vidum Austrumprūsijas pierobežā ar Lietuvas dižkunigaitiju ieceļoja aptuveni 20 000 līdz 30 000 cilvēku, iekšējā migrācija no citām Prūsijas zemēm turpinājās vēl līdz 17. gadsimta pirmajam ceturksnim, kad to pārtrauca Trīsdesmitgadu karš.

Otrā Ziemeļu kara laikā 1656./1657. gadā Polijas karaļa karaspēka tatāru kavalērija šajā Prūsijas hercogistes daļā iznīcināja 13 pilsētas un 249 ciemus, aptuveni 11 000 cilvēku noslepkavoja un 34 000 aizveda gūstā, sekojošajā bada un epidēmiju periodā bojā gāja vēl aptuveni 80 000 cilvēku. Zināms, ka Lielā Ziemeļu kara izraisītajā 1709./1710. gada mēra epidēmijā nomira vēl 160 000 no aptuveni 300 000 "lietuviešu provinces" (Litauische Provinz) iedzīvotāju, Klaipēdas apkārtni epidēmija skāra mazāk. 18. gadsimta pirmajā pusē galvenokārt Insterburgas apvidū ieradās aptuveni 23 000 vācu un franču valodā runājošo protestantu no Zalcburgas, Šveices, Nasavas un Pfalcas. Savukārt no Mazūrijas ieceļoja poliski runājošie iedzīvotāji.

18. gadsimta beigās Mazajā Lietuvā dzīvoja gan lietuvieši, gan vācieši un mazūri, gan arī protestantu imigranti no dažādām Eiropas zemēm, bet ziemeļu daļā dzīvoja daudz kuršu. Iedzīvotāju pārvācošanos veicināja 19. gadsimta skolu reformas un iedzīvotāju izceļošanas uz citām Prūsijas daļām. Ja kopējais lietuviešu valodā runājošo skaits bija 149 927 1837. gadā un 151 248 1852. gadā, tad 1890. gada Prūsijas tautas skaitīšanā tika uzrādīti tikai 121 345 cilvēki ar lietuviešu dzimto valodu.

PilsētasLabot

Skatīt arīLabot