Braslava

Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Braslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Braslava (baltkrievu: Браслаў, krievu: Браслав) ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs. Pilsētā atrodas Braslavas ezeru nacionālā parka administrācija.

Braslava
Pilsēta
Браслаў, Браслав
Braslavas katoļu baznīca
Karogs Ģerbonis
Braslava
Koordinātas: 55°38′36″N 27°03′41″E
Valsts	Baltkrievija
Pirmo reizi minēta	1065. gadā
Magdeburgas tiesības	kopš 1500. gada 8. oktobra
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	9 419
Pasta indeksi	211970
Tālruņu kods	+375 2153
Mājaslapa	Braslavas rajons
Braslava Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Pilsēta izvietojas Drivjatu ezera ziemeļu piekrastē, kas ietilpst Braslavas ezeru sistēmā, 220 kilometrus no Vitebskas un 240 kilometrus no valsts galvaspilsētas Minskas. Pa autoceļiem saistīta ar Druju, Mjoriem, Šarkovščinu, Vidziem un Daugavpili.

Izglītība

Pilsētā atrodas ģimnāzija, 2 vidusskolas, sporta skola, mākslas skola un 2 bibliotēkas.

Vēsture

Skats uz Braslavu

Braslava ir viena no senākajām Baltkrievijas pilsētām. 9. gadsimtā šajā vietā pastāvēja latgaļu un kriviču apdzīvotās vietas, kas kļuva par pamatu vēlākai pilsētas attīstībai. Saskaņā ar Maceja Strijkovska "Polijas, Lietuvas, Žemaitijas un Krievzemes vēsturi" Braslava pirmo reizi pieminēta 1065. gadā. Sākotnēji pilsētas nosaukums bija Brjačilsavļa, Brjačislava par godu Polockas kņazam Bračislavam Izjaslavičam, kas šajā vietā uzcelā pierobežas cietoksni. 14. gadsimtā Braslava tika iekļauta Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 15. gadsimtā pilsēta kļuva par Braslavas pavalsts centru. Savukārt 1500. gada 8. oktobrī kņazs Aleksandrs deva pilsētai Magdeburgas tiesības, kuras 1514. gadā apstiprināja Sigismunds I.

17.-18.gs. Braslava karadarbības rezultātā smagi cieta un pat vairākas reizes bijusi pilnībā sagrauta, līdz trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Braslavu ieņēma Krievijas Impērija un 1796. gadā tā kļuva par Lietuvas guberņas, vēlāk Viļņas guberņas ujezda centru. 1812. gada kara laikā Braslavu bija ieņēmis Napoleona karaspēks. 1913. gadā Braslavā dzīvoja 1550 iedzīvotāju, darbojās vīna darītava, slimnīca, arodskola.

Pēc Pirmā pasaules kara 1922. gadā Braslavas apriņķis nokļuva Polijas Viļņas apgabala sastāvā, kur tā atradās līdz 1939. gadam.
1939. gadā pilsēta tika pievienota Baltkrievijas PSR, kopš 1940. gada - Braslavas rajona administratīvais centrs. 1941. gada 27. jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskā Vācija. 1942. gada 3. jūnijā tika nošauti aptuveni 2000 ebreju. 1944. gada 6. jūnijā pilsētu atguva Sarkanā armija. 1990. gada 27. jūlijā Braslava kļuva par Baltkrievijas valsts daļu.

Zīme "Braslava"

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Braslava.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)