Jānis Reirs

Latvijas politiķis

Jānis Reirs (dzimis 1961. gada 23. septembrī Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijušais īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, labklājības ministrs un finanšu ministrs. Bijis arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, šobrīd darbojas 14. Saeimā. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš — to izveidojušo partiju "Jaunais laiks").

Jānis Reirs
Jānis Reirs 2016. gadā
Latvijas Republikas finanšu ministrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Dana Reizniece-Ozola
Pēctecis Arvils Ašeradens
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris
Prezidents
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Andris Vilks
Pēctecis Dana Reizniece-Ozola
Latvijas Republikas labklājības ministrs
Amatā
2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents Raimonds Vējonis
Premjerministrs Māris Kučinskis
Priekštecis Uldis Augulis
Pēctecis Ramona Petraviča
Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 8. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Ina Gudele
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 14. decembris
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2019. gada 31. janvāris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 4. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
8. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 6. maijs — 2006. gada 7. novembris
Amatā
2002. gada 5. novembris — 2005. gada 20. janvāris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1961. gada 23. septembrī (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunais laiks (līdz 2011)
Vienotība (2011—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Gunda Reire
Profesija uzņēmējs, politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte

J. Reirs 1990. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, studējis vakara nodaļā. Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis Dobeles ķīmiskās rūpnīcas "Spodrība" valdes priekšsēdētājs. Pirms tam bijis arī "Prudentia" partneris un direktors, "Trasta komercbankas" valdes loceklis un viceprezidents "Latvijas-Vācijas bankas" kredītdaļas vadītājs. 1989. gadā bija arī Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirektora palīgs.

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

Latvijas PSR laikā darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas Komjaunatnes (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā.[1]

Kā pārstāvis no Komjaunatnes Centrālkomitejas piedalījas Vislatvijas tautas deputātu sapulces organizēšanā 1990. gada 21. aprīlī, kas pieņēma aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.[2]

Politikā iesaistījies kā Einara Repšes izveidotās partijas "Jaunais laiks" biedrs un izvirzījies par vienu no tās līderiem. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur kļuva par Saeimas sekretāru. Pirmajā Aigara Kalvīša vadītajā valdībā J. Reirs ieņēma jaunizveidoto īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, ko saglabāja no 2004. līdz 2006. gadam, kad "Jaunais laiks" pameta valdību. J. Reirs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un kļuva par "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgara Jaunupa vietā (šo amatu ieņēma līdz 2007. gadam). 2006. gadā J. Reirs tika ievēlēts 9. Saeimā. Šī sasaukuma laikā viņš bija arī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieks. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. gadā kļuva par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru.

2010. gadā J. Reirs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par Saeimas deputātu Sarmītes Ēlertes vietā, kad viņa ieņēma ministra amatu. Vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.[3] Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Reirs tika ievēlēts Saeimā no "Vienotības" saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā. 2014. gadā ticis ievēlēts arī 12. Saeimā.

2014. gada novembrī J. Reirs kļuva par finanšu ministru Laimdotas Straujumas valdībā.[4] 2016. gada februārī — par labklājības ministru Māra Kučinska valdībā.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. 2018. gada 28. novembrī, pēc Kārļa Šadurska kļūšanas par Eiropas Parlamenta deputātu un jau pēc tam, kad Kučinska valdības darbības termiņš bija beidzies, taču jauna vēl nebija izveidota, J. Reirs tika iecelts par izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu izpildītāju.[5] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Reirs tajā kļuva par finanšu ministru.

2022. gadā nesekmīgi kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Gada beigās J. Reirs ieņēma vietu 14. Saeimā uz laiku, kamēr partijas biedre Anda Čakša darbojas kā ministre Krišjāņa Kariņa valdībā. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts.

2024. gadā J. Reirs kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas vadītāju un jūnijā pretendēja uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu, taču balsojumā zaudēja Raimondam Lazdiņam.[6]

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

J. Reirs bijis precējies trīs reizes.[7] Pēdējā laulība ar Gundu Reiri (dzimusi Ignatāne), bijušo Saeimas priekšsēdētājas (un partijas biedres) Solvitas Āboltiņas biroja vadītāju. G. Reire ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās,[8] šobrīd ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja. Ģimenē dzimusi meita.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
amats izveidots
Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
2004. gada 2. decembris2006. gada 8. aprīlis
Pēctecis:
Ina Gudele
Priekštecis:
Andris Vilks
Dana Reizniece-Ozola
Latvijas finanšu ministrs
2014. gada 5. novembris2016. gada 11. februāris
2019. gada 23. janvāris2022. gada 14. decembris
Pēctecis:
Dana Reizniece-Ozola
Arvils Ašeradens
Priekštecis:
Uldis Augulis
Latvijas labklājības ministrs
2016. gada 11. februāris2019. gada 23. janvāris
Pēctecis:
Ramona Petraviča