Jānis Reirs
Jānis Reirs (dzimis 1961. gada 23. septembrī Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijušais īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, labklājības ministrs un finanšu ministrs. Bijis arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, šobrīd darbojas 14. Saeimā. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš — to izveidojušo partiju "Jaunais laiks").
| Jānis Reirs | |
|---|---|
.jpg) Jānis Reirs 2016. gadā | |
| Latvijas Republikas finanšu ministrs | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Dana Reizniece-Ozola |
| Pēctecis | Arvils Ašeradens |
|
Amatā 2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Laimdota Straujuma |
| Priekštecis | Andris Vilks |
| Pēctecis | Dana Reizniece-Ozola |
| Latvijas Republikas labklājības ministrs | |
|
Amatā 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris | |
| Prezidents | Raimonds Vējonis |
| Premjerministrs | Māris Kučinskis |
| Priekštecis | Uldis Augulis |
| Pēctecis | Ramona Petraviča |
| Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās | |
|
Amatā 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 8. aprīlis | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Ina Gudele |
| 14. Saeimas deputāts | |
|
Amata sākums 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2019. gada 31. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
| 10. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2010. gada 4. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| 9. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | |
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2006. gada 6. maijs — 2006. gada 7. novembris | |
|
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2005. gada 20. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1961. gada 23. septembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
Jaunais laiks (līdz 2011) Vienotība (2011—pašlaik) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Gunda Reire |
| Profesija | uzņēmējs, politiķis |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuJ. Reirs 1990. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, studējis vakara nodaļā. Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis Dobeles ķīmiskās rūpnīcas "Spodrība" valdes priekšsēdētājs. Pirms tam bijis arī "Prudentia" partneris un direktors, "Trasta komercbankas" valdes loceklis un viceprezidents "Latvijas-Vācijas bankas" kredītdaļas vadītājs. 1989. gadā bija arī Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirektora palīgs.
Politiskā darbība
labot šo sadaļuLatvijas PSR laikā darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas Komjaunatnes (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā.[1]
Kā pārstāvis no Komjaunatnes Centrālkomitejas piedalījas Vislatvijas tautas deputātu sapulces organizēšanā 1990. gada 21. aprīlī, kas pieņēma aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.[2]
Politikā iesaistījies kā Einara Repšes izveidotās partijas "Jaunais laiks" biedrs un izvirzījies par vienu no tās līderiem. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur kļuva par Saeimas sekretāru. Pirmajā Aigara Kalvīša vadītajā valdībā J. Reirs ieņēma jaunizveidoto īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, ko saglabāja no 2004. līdz 2006. gadam, kad "Jaunais laiks" pameta valdību. J. Reirs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un kļuva par "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgara Jaunupa vietā (šo amatu ieņēma līdz 2007. gadam). 2006. gadā J. Reirs tika ievēlēts 9. Saeimā. Šī sasaukuma laikā viņš bija arī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieks. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. gadā kļuva par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru.
2010. gadā J. Reirs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par Saeimas deputātu Sarmītes Ēlertes vietā, kad viņa ieņēma ministra amatu. Vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.[3] Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Reirs tika ievēlēts Saeimā no "Vienotības" saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā. 2014. gadā ticis ievēlēts arī 12. Saeimā.
2014. gada novembrī J. Reirs kļuva par finanšu ministru Laimdotas Straujumas valdībā.[4] 2016. gada februārī — par labklājības ministru Māra Kučinska valdībā.
2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. 2018. gada 28. novembrī, pēc Kārļa Šadurska kļūšanas par Eiropas Parlamenta deputātu un jau pēc tam, kad Kučinska valdības darbības termiņš bija beidzies, taču jauna vēl nebija izveidota, J. Reirs tika iecelts par izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu izpildītāju.[5] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Reirs tajā kļuva par finanšu ministru.
2022. gadā nesekmīgi kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Gada beigās J. Reirs ieņēma vietu 14. Saeimā uz laiku, kamēr partijas biedre Anda Čakša darbojas kā ministre Krišjāņa Kariņa valdībā. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts.
2024. gadā J. Reirs kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas vadītāju un jūnijā pretendēja uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu, taču balsojumā zaudēja Raimondam Lazdiņam.[6]
Privātā dzīve
labot šo sadaļuJ. Reirs bijis precējies trīs reizes.[7] Pēdējā laulība ar Gundu Reiri (dzimusi Ignatāne), bijušo Saeimas priekšsēdētājas (un partijas biedres) Solvitas Āboltiņas biroja vadītāju. G. Reire ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās,[8] šobrīd ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja. Ģimenē dzimusi meita.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas kompartijas laikraksta Cīņa 1987. gada 1. marta numurs: "Kāds tu esi, pirmrindniek?"
- ↑ «Tieši pirms 25 gadiem izšķīrās Latvijas liktenis». TVNET (latviešu). 2015-04-21. Skatīts: 2019-07-23.
- ↑ «Saeimas Budžeta komisiju vadīs Reirs». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 2. februārī.
- ↑ Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sadurskis-pamet-izglitibas-ministra-amatu-un-dodas-uz-eiropas-parlamentu.a301051/
- ↑ «LOK jaunais prezidents par skandalozo pagātni: man no tās nav ko kaunēties». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-06.
- ↑ nra.lv. «VAKARA ZIŅAS: Finanšu ministra Reira laulība plīst pa šuvēm?».
- ↑ pietiek.com. «„Vienotības” Reira sieva un bijusī Āboltiņas biroja vadītāja iekārtota par „Vienotības” Rinkēviča padomnieci».
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Reirs |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: amats izveidots |
Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 8. aprīlis |
Pēctecis: Ina Gudele |
| Priekštecis: Andris Vilks Dana Reizniece-Ozola |
Latvijas finanšu ministrs 2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris |
Pēctecis: Dana Reizniece-Ozola Arvils Ašeradens |
| Priekštecis: Uldis Augulis |
Latvijas labklājības ministrs 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris |
Pēctecis: Ramona Petraviča |