Anda Čakša
Anda Čakša (dzimusi 1974. gada 11. jūlijā Siguldā)[1] ir latviešu ārste, uzņēmēja un politiķe. Šobrīd ir 14. Saeimas deputāte. Bijusi 13. Saeimas deputāte, kā arī izglītības un zinātnes ministre un veselības ministre. Pārstāv partiju "Vienotība", iepriekš pārstāvējusi Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību.
Anda Čakša | |
---|---|
![]() Anda Čakša 2020. gadā | |
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre | |
Amatā 2022. gada 14. decembris — 2025. gada 26. februāris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Priekštecis | Anita Muižniece |
Pēctecis | Dace Melbārde |
14. Saeimas deputāte | |
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris | |
Prezidents | Egils Levits |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Amata sākums 2025. gada 27. februāris | |
Prezidents | Edgars Rinkēvičs |
Premjerministrs | Evika Siliņa |
13. Saeimas deputāte | |
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
Prezidents | Egils Levits |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
Latvijas Republikas veselības ministre | |
Amatā 2016. gada 16. jūnijs — 2019. gada 23. janvāris | |
Prezidents | Raimonds Vējonis |
Premjerministrs | Māris Kučinskis |
Priekštecis | Guntis Belēvičs |
Pēctecis | Ilze Viņķele |
| |
Dzimšanas dati |
1974. gada 11. jūlijā![]() ![]() |
Dzīvo |
![]() |
Tautība | latviete |
Politiskā partija |
Latvijas Zaļā partija (2017—2019) Vienotība (2019—pašlaik) |
Profesija | ārste, uzņēmēja, politiķe |
Augstskola |
Latvijas Medicīnas akadēmija RISEBA |
Biogrāfija
labot šo sadaļu1999. gadā absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, iegūstot ārsta grādu. 2007. gadā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā.[2][3]
Pēc Latvijas Medicīnas akadēmijas absolvēšanas līdz 2002. gadam tur strādājusi Pediatrijas katedrā par vecāko laboranti. No 2001. līdz 2005. gadam strādājusi par ārsti pediatri Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu intensīvās terapijas nodaļā.[3] Strādājusi arī farmācijas biznesā.[4]
Kopš 2011. gada jūlija bija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja. No 2014. gada marta līdz 2016. gada janvārim bijusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle.
Politiskā darbība
labot šo sadaļu2016. gadā no marta A. Čakša bija veselības ministra Gunta Belēviča padomniece ārstniecības jautājumos līdz ministra demisijai jūnijā.[3] 2016. gada 16. jūnijā apstiprināta veselības ministres amatā kā bezpartijiska Zaļo un Zemnieku savienības virzīta kandidāte Māra Kučinska valdībā.
2017. gada decembrī A. Čakša iestājās Latvijas Zaļajā partijā. Šajā pašā mēnesī devās bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā viņas pienākumus uzņēmās pildīt Ministru prezidents M. Kučinskis. 2018. gada aprīlī A. Čakša atsāka pildīt ministres pienākumus. 2018. gadā opozīcija pieprasīja ministres demisiju.[5] Rudenī ievēlēta 13. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2019. gada augustā izstājusies no Latvijas Zaļās partijas un kļuvusi par partijas "Vienotība" biedri.
2022. gada Saeimas vēlēšanās A. Čakša tika ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Decembrī apstiprināta par izglītības un zinātnes ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.
2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par izglītības un zinātnes ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.
2025. gada 21. februārī E. Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus, ieskaitot izglītības ministri Andu Čakšu, skaidrojot, ka šajās trīs jomās nepieciešams svaigs skatījums.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Dr. Anda Čakša». Plastikas ķirurģijas klīnika. Skatīts: 2016. gada 16. jūnijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Anda Čakša – nozarē zināma un spējusi apvienot vairākus darbus». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2016. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 16. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Anda Čakša - CV». Saeima. Skatīts: 2016. gada 16. jūnijā.
- ↑ «Veselības ministra amata kandidāte Anda Čakša - pieredzējusi medicīnā, taču ne politikā». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2016. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 16. jūnijā.
- ↑ Noraida A. Čakšas demisijas pieprasījumu. Atjaunināts: 2021-10-19
- ↑ «Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-22.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Guntis Belēvičs |
Latvijas Republikas veselības ministre 2016. gada 16. jūnijs — 2019. gada 23. janvāris |
Pēctecis: Ilze Viņķele |
Priekštecis: Anita Muižniece |
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre 2022. gada 14. decembris — 2025. gada 26. februāris |
Pēctecis: Dace Melbārde |