Eriks Zemūrs

Eriks Žistēns Leons Zemūrs (franču: Éric Justin Léon Zemmour) ir Alžīrijas ebreju izcelsmes Francijas žurnālists, rakstnieks un labējs politiķis, Francijas prezidenta amata kandidāts 2022. gada vēlēšanās.

Eriks Zemūrs Éric Zemmour
Dzimšanas dati	1958. gada 31. augustā Montreja, Sēna-Sendenī, Ildefransa, Francija
Politiskā partija	Atkarošana
Dzīvesbiedrs(-e)	Milēna Šišportiša (Mylène Chichportich) (no 1982. gada)
Bērni	3
Profesija	žurnālists, rakstnieks, politiķis
Augstskola	Parīzes Politikas zinātnes institūts
Reliģija	jūdaisms
Paraksts

Dzīvesgājums

Eriks Zemūrs piedzimis 1958. gada 31. augustā Montrejā Rožē (Roger) un Lisetas (Lucette) Zemūru ģimenē. Abi vecāki bija berberu ebreji, 1952. gadā pārvākušies no Alžīrijas, kura tolaik bija Francijas kolonija un kurā norisinājās neatkarības karš, uz Metropoles Franciju. Tēva profesija bija paramediķis, māte bija mājsaimniece. E. Zemūram ir jaunāks brālis.

Daļu bērnības Zemūrs pavadīja Dransī, vēlāk — Parīzē. Audzināts kā jūdaists, zina ivritu. Pamatizglītību un vidējo izglītību ieguvis privātās ebreju skolās École Lucien de Hirsch un Groupe Scolaire Yabné. Augstāko izglītību ieguvis Parīzes Politikas zinātnes institūtā, ko absolvējis 1979. gadā. Divreiz, 1980. un 1981. gadā, Zemūrs reflektējās, taču netika imatrikulēts Nacionālajā administrācijas skolā, pēc tam viņš pievērsās žurnālistikai.

Kopš 1982. gada E. Zemūrs ir precējies ar Milēnu Šišportišu, Tunisijas ebreju izcelsmes juristi, ar ko viņam ir divi dēli un meita.

Politiskie uzskati

Eriks Zemūrs tiek pieskaitīts pie labējiem politiķiem, pastāv atšķirības detalizētākā politiķa klasifikācijā: viņu var saukt par galēju labējo, konservatīvu labējo un citādi, pats viņš sevi dēvē par gollistu-bonapartistu. Iestājoties par pilnīgu Francijas suverenitāti un tiecoties mazināt tās atkarību no Eiropas Savienības, Zemūrs ir eiroskeptiķis, tāpat viņš vēlas panākt Francijas izstāšanos no NATO.

Zemūrs vada politisko partiju "Atkarošana" (Reconquête), kas spāņu valodā tulkojama kā "Reconquista"; nosaukums uzskatāms par alūziju, atsauci uz viduslaiku rekonkistu, kuras gaitā Pireneju pussala tika atkarota no musulmaņu iebrucējiem. Zemūrs iestājas pret Francijas islamizāciju, tāpat par savu politisko mērķi viņš noteicis imigrācijas (arī nemusulmaņu) izbeigšanu Francijā. Papildus tam politiķis uzskata, ka daļa jau ieradušos imigrantu (pirmām kārtām bezdarbnieki, noziedznieki) ir jādeportē, savukārt cita daļa — jāasimilē.

Zemūrs ir arī homoseksuālisma, abortu un feminisma pretinieks, bet pats apgalvo, ka ir sieviešu tiesību aizstāvis, jo cenšas novērst islāma un šariata izplatību.

Darbi un apbalvojumi

Zemūrs ir autors tādām grāmatām kā:

• "Pirmais dzimums" (tajā autors aplūko sabiedrības sievišķošanu jeb feminizāciju un tās izraisītās problēmas, grāmata ir atsauce uz Simonas de Bovuāras "Otro dzimumu"),
• "Franču melanholija" (Francija attēlota kā Romas impērijas mantiniece, kurai jānodrošina miers Eiropā),
• "Franču pašnāvība" (kā Francijas problēmu cēlonis nosaukta imigrācija, feminisms, vispārējs tradicionālo vērtību pagrimums, grāmatā ir mēģināts mazināt Višī režīma atbildību par līdzdalību holokaustā), kā arī vairākām citām.

Par saviem rakstu darbiem Zemūrs saņēmis apbalvojumus:

• Balva par nekorektu grāmatu (tiek pasniegta par grāmatu, kas izceļas ar atklātumu un vārda brīvību) 2010. gadā par "Franču melanholiju",
• Rišeljē balva (apbalvo žurnālistu par viņa franču valodas augsto kvalitāti un ieguldījumu tās aizsardzībā) 2011. gadā kā "Le Figaro Magazine" žurnālistam,
• Šatobriāna balva 2015. gadā par "Franču pašnāvību".

Kandidēšana 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanās

Par savu kā Francijas prezidenta amata kandidāta dalību 2022. gada vēlēšanās Eriks Zemūrs paziņoja 2021. gada 30. novembrī. Zemūrs piedalījies televīzijas debatēs ar prezidenta amata kandidātiem kā pirms, tā pēc sava paziņojuma par paša piedalīšanos 2022. gada vēlēšanās. Savā priekšvēlēšanu programmā Zemūrs kā nepieciešamās darbības citu starpā norāda

• tieslietās: vispārīga sodu sabardzināšana, Francijas pilsonības atņemšana un izsūtīšana no valsts multirecidīvistiem ar dubultpilsonību, 3000 tiesnešu un 3000 tiesu darbinieku pieņemšana darbā, pilngadības iestāšanās vecuma samazināšana no 18 līdz 16 gadiem, pabalstu izmaksāšanas izbeigšana nepilngadīgo noziedznieku vecākiem, vairāk nekā 10 000 noziegušos un ieslodzīto ārzemnieku izsūtīšana no valsts, ieslodzījuma vietu skaita palielināšana;
• imigrācijas politikā: ģimeņu atkalapvienošanās izbeigšana, ik gadu sniegto patvērumu skaita samazinājums, patvērumu sniegšana prioritatīvi ārzemju studentiem, Jus soli atcelšana, pastiprināt naturalizācijai nepieciešamos nosacījumus, neeiropiešu (tie, kas ieradušies no valstīm, kas nav Eiropā) ārzemniekiem sniegtās sociālās palīdzības pārtraukšana, Valsts Medicīniskās palīdzības (programma, kas sniedz iespēju Francijā nelikumīgi iekļuvušajiem ārzemniekiem saņemt medicīnisko aprūpi) atcelšana, valstī nelikumīgi iekļuvušo ārzemnieku legalizācijas aizliegšana, visu nelikumīgi iekļuvušo ārvalstnieku izsūtīšana no valsts, to ārvalstnieku deportēšana, kas ieradušies ar mērķi strādāt, taču 6 mēnešu laikā nav pieņemti darbā;
• tautsaimniecībā: trūcīgo strādnieku algas palielināšana, samazinot sociālo nodokļu apmērus, tēriņu par degvielu (tie, kas rodas, dodoties uz darba vietu) atmaksāšana 50 % apmērā darbiniekiem, ražošanas nodokļu samazināšana, administratīvo procedūru atvieglojums uzņēmējiem, uzraudzības pār ārzemju kapitālieguldījumiem palielināšana, priekšrocības nodrošināšana Francijas izstrādājumiem valsts iepirkumos, brīvo tirdzniecības zonu dibināšana reģionos, kuros notikusi visnopietnākā deindustrializācija, ģimenes pabalsta palielināšana;
• lauksaimniecībā (izdalīta atsevišķi no tautsaimniecības): Jauno laiksaimieku dotācijas palielināšana, zemes pirkšanas procedūras vienkāršošana, robotizācijas ieviešana, pesticīdu lietojuma samazināšana, Eiropas standartu vispārējas ieviešanas izbeigšana, nodrošināt vietējās lauksaimniecības produkcijas patēriņu tās saražošanas reģionos;
• lauku attīstībā: jaunu tirdzniecības vietu pilsētu un ciematu tuvumā celšanas aizliegums, 4G un platjoslas interneta izplatīšanas visā valstī paātrināšana, transporta reģionālās pieejamības palielināšana, papildu medicīnisko darbinieku pieņemšana darbā reģionālajās slimnīcās, skvoteru izlikšanas no nekustamajiem īpašumiem procedūras vienkāršošana;
• vides aizsardzībā: jaunu vēja turbīnu būvniecības (kā uz zemes, tā arī jūrā) projektu aizliegšana, novirzīt sabiedrības atbalstu no vēja un saules enerģijas uz atjaunojamajiem siltuma avotiem (zemes siltums, biomasa), likuma "Par solidaritāti un pilsētu atjaunināšanu" (paredz pašvaldībām būvēt un uzturēt minimālu daudzumu sociālo mājokļu) atcelšana, atbildības par pretlikumīgu izgāztuvju ierīkošanu pastprināšana, plastmasas pārstrādes rūpnieciskās nozares attīstīšana, racionālas mežsaimniecības nacionālās stratēģijas izstrāde;
• automašīnu satiksmē: 90 km/h braukšanas ātruma ierobežojuma uz valsts un departamentu autoceļiem atjaunošana, emisiju zonu atcelšana, 17 eiro ierobežojuma sodiem par nepareizu transporta novietošanu stāvvietās ieviešana, tehniskās apskates derīguma termiņa paildzināšana no 2 līdz 3 gadiem, tehniskās apskates atcelšana motocikliem;
• izglītībā: Sabiedrības apgaismības ministrijas izveide, jebkuras ideoloģijas propagandas aizliegšana skolās, prasību skolotājiem pastiprināšana, internātskolu skolēniem ar uzvedības problēmām dibināšana, ģimenes pabalstu izmaksāšanas pārtraukšana tiem skolēnu vecākiem, kuru bērni neattaisnoti neapmeklē skolu vai skolā pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;
• Eiropas lietās: kontroles pār valsts robežām un migrācijas politiku atjaunošana, turpmākās pilnvaru deleģēšanas (nodošana ES) nepieļaušana, subsidiaritātes principa ievērošana, Konstitūcijas 55. panta (šis pants paredz ratificēto starptautisko vienošanos pārākumu pār parlamenta pieņemtajiem likumiem) labošana, ES paplašināšanas (tostarp Turcijas uzņemšanas izskatīšanas) izbeigšana, ES karoga bez blakus esoša Francijas karoga izkāršanas aizliegšana;
• islāma jautājumos: musulmaņu autu valkāšanas aizliegšana sabiedriskās vietās, minaretu un mošeju celtniecības aizliegšana, "Musulmaņu brālības" un ar to saistīto organizāciju aizliegšana, stingras kontroles pār imāmiem un no ārzemēm nākošā finansējuma nodibināšana, visu sabiedrības drošību apdraudošo ārzemnieku (sevišķi ar Fiche S apzīmēto) izsūtīšana no valsts, to vietu aizslēgšana, kurās tiek izplatītas džihāda idejas.