Pilsonība
Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis). Pilsonība cilvēkam piešķir gan tiesības, gan pienākumus. Juridiski pilsonība apzīmē saikni starp indivīdu un valsti. Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis, ir bezvalstnieks.
"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā
LatvijāLabot
Latvijā ar pilsonību saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā 1994. gada 25. augustā.[1] Pastāv vairāki pilsonības iegūšanas veidi, piemēram, naturalizējoties, pēc cilvēka dzimšanas vietas u.c.
AtsaucesLabot
- ↑ «Pilsonības likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pilsonība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |