Stunda ir laika mērvienība. Tā nav SI mērvienība, bet ir pieņemts lietot kopa ar SI. Stundas starptautiskais apzīmējums ir h (no latīņu: hora), bet latviešu valodā izmanto arī st. Viena stunda ir 60 minūtes jeb 3600 sekundes. Tā ir aptuveni 1/24 no Zemes dienas.

Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī

Etimoloģija labot šo sadaļu

Pēc Endzelīna un Zēvera uzskatiem stundas nosaukums ir aizgūts no viduslejasvācu valodas vārda stunde. Konstantīns Karulis norāda, ka vārda forma stunda (arī stunds) ir bijusi plaši izplatīta jau pirms viduslejasvācu valodas un secina, ka tā varētu būt aizgūta no gotu valodas (stunda) vai no senskandināvu valodas (stund).[1]

Vēsture labot šo sadaļu

Dienas dalījums 24 stundās nāk no Senās Romas: Diennakts bija sadalīta 2 daļās — dienā un naktī — un katra no tām 12 stundās. Tā kā, atkarībā no gadalaika, mainās dienas un nakts garums, mainījās arī stundas ilgums. Tāpēc, lasot latīņu avotos, ka kas noticis tādā un tādā stundā naktī, notikuma laiku jāskatās nevis pēc mūsdienu pulksteņa, kur stundā ir 60 minūtes, bet pēc attiecīgā gadalaika nakts garuma, sadalot to 12 daļās.[nepieciešama atsauce]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 948.—949. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.