Pesticīdi

ķīmiska viela kaitēkļu, nezāļu, slimību apkarošanai

Pesticīdi (latīņu: pestis — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles, kā arī mājsaimniecībās, kā dezinfekcijas līdzekļus (biocīdi). Pesticīdus sīkāk iedala herbicīdos (iznīcina nezāles), insekticīdos (pret kukaiņiem), fungicīdos (iznīcina patogēnās sēnītes), rodenticīdos (pret siltasiņu dzīvniekiem, galvenokārt, pret kaitīgajiem grauzējiem) un tamlīdzīgās grupās. Lielākā daļa pesticīdu ir indīgi paredzētajam mērķim - insektiem, nezālēm, vai sēnīšu slimībām, tie var saturēt arī sterilizatorus, kas izraisa kaitēkļu un nezāļu neauglību.

Lauku miglošana ar pesticīdiem

Pēc ķīmiskā sastāva pesticīdus iedala šādi:

  • Neorganiskie pesticīdi;
  • Organiskie pesticīdi;
  • Jaukta tipa (gan organiski, gan neorganiski);
  • Augu vai mikroorganismu izcelsmes bioloģiski aktīvie preparāti.

Pēc apkarojamiem vai ierobežojamiem organismiem pesticīdus iedala šādi:

  • Insekticīdi;
  • Zoocīdi;
  • Limacīdi;
  • Nematocīdi;
  • Fungicīdi;
  • Antrocīdi;
  • Bakteriocīdi ;
  • Herbicīdi.

KaitīgumsLabot

Eiropas Savienībā ir atļauti tikai tādi pesticīdi, kuri ir ieguvuši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumu par to nekaitīgumu.[1] Neraugoties uz to, Eiropas Parlaments norāda, ka pesticīdu lietošana rada vispārējus riskus, kuri vairumā Eiropas valstu netiek pienācīgi kontrolēti, un aicina dalībvalstis maksimāli samazināt to lietošanu un pie katras iespējas pāriet uz alternatīvām metodēm. Tāpat EP norādījis, ka jāpaaugstina sabiedrības piekļuve informācijai par pesticīdu kaitīgumu, atsaucoties tai skaitā uz to, ka Eiropas Komisija 2017. gadā mēģinājusi panākt, lai endokrīnajai sistēmai kaitīgās vielas netiktu identificētas kā tādas, lai gan šāda darbība ir to pamatfunkcija pesticīdos.[2]

AtsaucesLabot