Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību [1]. Elektrodinamika sevī ietver elektrības un magnētisma parādību saistību, elektrisko strāvu, elektromagnētisko starojumu [2].

Pastāv klasiskā elektrodinamika, kura pēta pastāvīgu elektromagnētisko lauku, balstoties uz Maksvela vienādojumiem, un kvantu elektrodinamika, kura pēta elektromagnētiskā lauka kvantu fiziku. Ja jēdziens 'elektrodinamika' netiek precizēts, tad pieņem, ka tiek domāta klasiskā elektrodinamika.

Vēsture Labot

Elektrības un magnētisma parādību saistību eksperimentāli pierādīja Hanss Ersteds 1819.—1820. gadā. 1831. gadā Maikls Faradejs eksperimentāli atklāja elektromagnētisko indukciju, tāpat viņš formulēja lauka pastāvēšanas ideju un izteica pieņēmumu par elektromagnētisko viļņu esamību. 1864. gadā Džeimss Maksvels izstrādāja vienādojumu sistēmu klasiskajai elektrodinamikai un izteica teorētisku pieņēmumu, ka gaisma ir elektromagnētisks starojums. 1895. gadā Hendriks Lorencs aprakstīja elektromagnētiskā lauka un punktveida lādiņu mijiedarbību, izstrādāja Lorenca transformācijas un secināja, ka elektrodinamikas vienādojumi neatbilst klasiskajai mehānikai. 1905. gadā Alberts Einšteins formulēja speciālo relativitātes teoriju, kas atšķirībā no klasiskās mehānikas saskan ar klasisko elektrodinamiku. 20. gadsimta vidū aizsākta kvantu elektrodinamika, kas ir pamats elementārdaļiņu fizikai.

Pamatjēdzieni Labot

Pamatvienādojumi Labot

Speciālās elektrodinamikas sadaļas Labot

Nozīme Labot

Elektrodinamika tiek izmantota gandrīz visās fizikas nozarēs, jo tajās pastāv elektriskais lauks un lādiņi, un elektrotehnikā.

Skatīt arī Labot

Atsauces Labot

  1. «Электродинамика». narod.ru. Skatīts: 09.04.2021.
  2. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 157.—219. lpp.
  3. Е.И. Кухарь. ««ОСНОВЫ ТЕОРЕТИЧЕСКОЙ ФИЗИКИ» Электродинамика». Волгоградский государственный социально-педагогический университет. Skatīts: 09.04.2021.

Ārējās saites Labot