Elektriskais vadītājs

Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi. Metālos šie lādiņi ir brīvie elektroni, šķidrumos (elektrolītos) un plazmā tie ir joni. Atšķirībā no elektroniem, joni var būt negatīvi lādēti (anjoni) vai pozitīvi lādēti (katjoni). Bieži vārdu "vadītājs" lieto elektriskā vada dzīslas nozīmē. Vielas spēju vadīt elektrisko strāvu sauc par elektrovadītspēju.

Metāli un grafīts

Šo vadītāju atomu ārējās elektronu čaulās elektroni ir vāji saistīti un tie var samērā brīvi ceļot starp atomiem. Pievadot šādam materiālam spriegumu, brīvos elektronus pievelk pozitīvais pols, bet negatīvais — atgrūž. Tā rezultātā rodas elektronu plūsma - elektriskā strāva. Savā ceļā elektroni uzgrūžas citiem vielas atomiem un molekulām molekulām, zaudējot daļu enerģijas, kas elektriskajā ķēdē izpaužas kā elektriskā pretestība. Uzgrūžoties molekulām, elektroni tās iešūpo, kas ir molekulu vidējās kinētiskās enerģijas palielināšanās, t.i. vadītāja sasilšana. Vadītājs var sakarst ļoti spēcīgi, piemēram, elektriskajās kvēlspuldzēs volframa diegs.

Supravadītspēja

Supravadītspēja ir fenomens, kad ļoti zemās temperatūrās dažu metālu elektriskā pretestība samazinās līdz nullei.

Jonu vadītāji

Šo vadītāju vadāmība balstās uz jonu plūsmu. Joni ir divu veidu negatīvi lādēti (anjoni) un pozitīvi lādēti (katjoni). Ja joni atrodas vidē, kura ļauj tiem brīvi kustēties, un ir pielikts spriegums, anjoni sāk virzīties uz pozitīvo polu, bet katjoni uz negatīvo, veidojot elektrisko strāvu. Jonu vadītspēja piemīt elektrolītiem un plazmai.

Skatīt arī

• Elektrovadītspēja;
• Oma likums;
• spriegums;
• elektriskā strāva;
• kvēlspuldze;
• kūstošais drošinātājs;
• elektrolīze.