Magnētisms
Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem. Pastāvīgajiem magnētiem ir pastāvīgs magnētiskais lauks, ko izraisa feromagnētisms. Tā ir spēcīgākā un visplašāk pazīstamākā magnētisma izpausme. Tomēr katru materiālu magnētiskais lauks ietekmē dažādi. Dažus materiālus pievelk magnētiskais lauks (paramagnētisms), citus materiālus tas atgrūž (diamagnētisms). Vielas, ko magnētiskais lauks ietekmē minimāli, sauc par nemagnētiskajām vielām, piemēram, varš, alumīnijs, gāzes un plastmasa. Tīram skābeklim arī piemīt magnētisma īpašības, kad to atdzesē līdz šķidram stāvoklim. Magnētisms ir atkarīgs no saišu tipa starp mikrodaļiņām, kurām piemīt magnētiskais moments.[1] Taču magnētiskās īpašības var arī mainīties atkarībā no daudziem faktoriem (piemēram, no ārējiem apstākļiem).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 343. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magnētisms.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |