Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus un un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.

Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B

Vektora sākotnējā nozīme

labot šo sadaļu

Vektora jēdziens matemātikā ir relatīvi jauns. Savā attīstībā tas tālu pārsniedzis ģeometriskās uzskatāmības ietvarus, un tā pielietojumi sastopami gandrīz visās mūsdienu matemātikas un fizikas nozarēs. Attīstības sākuma stadijā šis jēdziens saistījās tikai ar orientētu taisnes nogriezni, kurš pēc garuma un pēc virziena attēlo pārvietojumu, kāds pa taisni jāizdara punktam  , lai tas sakristu ar punktu  .

Vektora apzīmējums

labot šo sadaļu

Vektoru ģeometriski attēlo ar bultu, kura vērsta no sākuma punkta   uz gala punktu  , un apzīmē ar simbolu  . Pirmais burts šajā simbolā norāda vektora sākuma punktu, otrais — gala punktu. Bieži vektoru apzīmē ar vienu burtu, piemēram,  . Vektora apzīmēšanai iespieddarbos mēdz lietot no konteksta atšķirīgus burtus, piemēram, gotu alfabēta burtus vai arī treknāka iespieduma latīņu alfabēta burtus.

Vektora pamats

labot šo sadaļu

Vektora pamats (jeb darbības līnija) — taisne, uz kuras atrodas vektors.

Kolineāri vektori

labot šo sadaļu

Kolineāri vektori — divi vai vairāki vektori, ja to pamati ir savstarpēji paralēli vai sakrīt. Ja kolineāriem vektoriem ir kopīgs sākumpunkts, tad tie atrodas uz vienas taisnes. Tie var būt ar vienādu vērsumu vai savstarpēji pretēji vērsti.

Vektora modulis

labot šo sadaļu

Vektora   modulis jeb garums   ir ar kādu noteiktu mēra vienību izmērītā taisnes nogriežņa   garums. Ja vektors ir apzīmēts ar vienu burtu  , tad tā moduli apzīmē ar to pašu burtu parastā iespiedumā bez bultiņas   vai arī ievieto vektora apzīmēšanai lietoto burtu divās vertikālās svītriņās (moduļa zīme)  .

Vektoru iedalījums

labot šo sadaļu

Vektorus iedala:

  • brīvos (Nemainot tā fizikālo jēgu vai darbības efektu, drīkst pārnest paralēli sev jebkurā telpas punktā. Tāds, piemēram, ir spēka pāra moments.);
  • slīdošos (Nemainot darbības jēgu, drīkst pārnest tikai pa pamatu. Tāds, piemēram, ir cietam ķermenim pielikts spēks.);
  • saistītos vektoros (Sākuma punktu nedrīkst nekādā veidā pārvietot. Tāds, piemēram, ir atsevišķas šķidruma daļiņas ātrums.).


 
Pēc īpašībām spoguļtransformācijās atšķir polāros jeb īstos un aksiālos jeb pseidovektorus.

Vektoru vienādība

labot šo sadaļu

Divi vektori   un   ir vienādi, ja tie ir kolineāri, vienādi vērsti un tiem ir vienādi moduļi, t.i.,  . Tādā un tikai tādā gadījumā raksta  . Ja nav izpildīts kaut viens no vektoru vienādības definīcijā minētajiem trim nosacījumiem, tad vektori nav vienādi.

Piemēram,  , jo šiem vektoriem gan ir vienādi moduļi   un kopīgs pamats, bet tiem nav vienāds vērsums.

Katrs vektors   kādam punktam   viennozīmīgi piekārto punktu  . Vektoru  , kurš punktam   piekārto to pašu punktu  , sauc par nullvektoru. Tā apzīmēšanai lieto simbolu  . Nullvektors ir kolineārs ar jebkuru vektoru, un tā modulis ir vienāds ar nulli, t.i.,  .

Ārējās saites

labot šo sadaļu