Atvērt galveno izvēlni

Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi. Šo likumu var formulēt šādi: divu punktveida lādiņu un mijiedarbības spēks ir centrāls, tieši proporcionāls lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.

Kulona likumu, kas ir analoģisks Ņūtona vispasaules gravitācijas likumam, precīzos eksperimentos konstatēja Šarls Ogistēns Kulons (Francija) 1785. gadā, lai gan dažus gadus iepriekš to bija pierādījis Henrijs Kevendišs (Anglija). Taču H. Kevendiša darbs nebija plaši pazīstams.

Kulona likums skalārā formāLabot

 
Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas
 
kur:
  ir Kulona spēks,
  ir pirmā lādiņa lielums,
  ir otrā lādiņa lielums,
  ir attālums starp lādiņiem,
  N m2 C-2

Kulona likums vektoriālā formāLabot

 
kur
  ir Kulona spēka vektors,
  ir pirmā lādiņa lielums, uz kuru iedarbojas spēks,
  ir otrā lādiņa lielums,
  ir rādiusvektors no   līdz  ,
  ir   rādiusvektors,
  ir   rādiusvektors, un
  ir   modulis,
  N m2 C-2

Kulona spēkam ir pareizs Ņūtona trešais likums, jo  . Ja savietojam atskaites sistēmas sākumpunktu   ar vienu no lādiņiem ( ) un otra lādiņa ( ) rādiusvektors ir  , tad Kulona likums ir rakstāms formā