Spēks

Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību. Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums — mijiedarbības virzienu telpā. Svarīga spēka īpašība ir tā, ka tas izraisa paātrinājumu (ja to nekompensē citi spēki). SI spēku mēra ņūtonos. 1 N = (1 kg·1m)/1s². Fizikā spēku apzīmē ar burtu F.

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām.

Ņūtona otrais likumsLabot

Pamatraksts: Ņūtona otrais likums

Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu, t.i.,

{\vec {F}}=m{\vec {a}}\

kur

F

ir spēks (N)

m

ir masa (kg)

a

ir paātrinājums (m/s²)

Spēku veidiLabot

Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, berze izraisa berzes spēku. Līdz ar to spēkus iedala pēc to darbības. Spēku veidi ir šādi:

Spēka mērvienībasLabot

SI spēka mērvienība ir ņūtons, kas pēc būtības ir 1 kg·m/s². CGS sistēmā spēka pamatmērvienība ir dins. Vēsturiski spēks ir mērīts ar dažādām mērvienībām.

**Spēka mērvienības**
	ņūtons (SI vienība)	dins	spēka kilograms	spēka mārciņa	poundal
1 N	≡ 1 kg·m/s²	= 10⁵ dyn	≈ 0,10197 kp	≈ 0,22481 lb_f	≈ 7,2330 pdl
1 dyn	= 10⁻⁵ N	≡ 1 g·cm/s²	≈ 1,0197×10⁻⁶ kp	≈ 2,2481×10⁻⁶ lb_f	≈ 7,2330×10⁻⁵ pdl
1 kp	= 9,80665 N	= 980665 dyn	≡ g_n·(1 kg)	≈ 2,2046 lb_f	≈ 70,932 pdl
1 lb_f	≈ 4,448222 N	≈ 444822 dyn	≈ 0,45359 kp	≡ g_n·(1 lb)	≈ 32,174 pdl
1 pdl	≈ 0,138255 N	≈ 13825 dyn	≈ 0,014098 kp	≈ 0,031081 lb_f	≡ 1 lb·ft/s²
g_n ir debess ķermeņa brīvās krišanas paātrinājums, kur tiek lietota šī mērvienība.

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spēks.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.