Maļorka (spāņu un katalāņu: Mallorca) ir lielākā Spānijas sala, tās platība ir 3640,11 km². Tā atrodas Vidusjūrā, Baleāru salu arhipelāgā. Tajā atrodas Baleāru salu administratīvais centrs Palma. Sala ir iecienīts tūrisma objekts, īpaši angļu un vācu ceļotāju vidū.[1]

Maļorka
Mallorca
Maļorka
Palmas katedrāle un pludmale
Maļorka (Spānija)
Maļorka
Maļorka
Maļorka (Baleāru salas)
Maļorka
Maļorka
Ģeogrāfija
Izvietojums Vidusjūra
Koordinātas 39°37′0″N 2°59′0″E / 39.61667°N 2.98333°E / 39.61667; 2.98333Koordinātas: 39°37′0″N 2°59′0″E / 39.61667°N 2.98333°E / 39.61667; 2.98333
Arhipelāgs Baleāru Salas
Salu skaits 5
Platība 3640.11 km²
Augstākais kalns Puigmahors
1445 m
Administrācija
Karogs: Spānija Spānija
Autonomais apgabals Baleāru Salas
Lielākā pilsēta Palma (404 681)
Demogrāfija
Iedzīvotāji 869 067 (2010)
Blīvums 238,75/km²
Maļorka Vikikrātuvē

Maļorkas nosaukums cēlies no latīņu: insula maior ("lielākā sala").

 
Maļorkas satelītattēls

Maļorkas salā ir saglabājušās megalītiski pieminekļi no aizvēsturiskiem laikiem. Savas pēdas tajā atstājušas daudzas antīkās pasaules civilizācijas, piemēram, feniķieši, grieķi, kartāgieši, romieši, vandaļi, bizantieši un arābi.

1229. gadā Aragonas karalis Haime I ieguva salu savā kontrolē un pievienoja Aragonai. Pēc viņa nāves to ieguva viņa dēls Haime II un sala kļuva par karaļvalsti. Tomēr tikai īsu laiku Maļorkai bija neatkarīga, jo 1343. gadā tā tika atkal pievienota Aragonai.

Kopš 1950. gadiem ir sala ieguvusi pieaugošu interesi kā tūrisma galamērķis. To kā savu ceļojumu mērķi vai dzīvesvietu izvēlējušies daudzi mākslinieki un akadēmiķi. 1970. gados salu gadā apmeklēja ap 3 miljoniem tūristu, bet 2010. gadā to bija vairāk kā 6 miljoni. 2013. gadā Maļorku apmeklēja gandrīz 9,5 miljoni tūristu, bet Baleāru Salas kopumā 13 miljoni.[1]

Maļorkas ekonomika ir lielā mērā atkarīga no tās tūrisma industrijas. Tos šeit piesaista siltais laiks, daudzās pludmales un augsta līmeņa tūrisma atracijas.

10 populārākās tūristu pārstāvētās valstis

labot šo sadaļu

Dati no Baleāru Salu Statistikas institūta[1]

# Valsts vai teritorija 2013 2012 2011 2010
1   Vācija 3,710,313 3,450,687 3,308,604 2,224,709
2   Apvienotā Karaliste 2,105,981 1,986,354 1,898,838 1,324,294
3   Spānija 985,557 1,192,033 1,195,822 759,825
4 Ziemeļvalstis 758,637 668,328 572,041 387,875
5 Benilukss 363,911 360,973 368,930 284,845
6   Francija 337,891 349,712 316,124 187,589
7   Šveice 312,491 292,226 280,401 188,826
8   Austrija 160,890 138,287 181,993 107,991
9   Itālija 154,227 173,680 200,851 135,535
10   Īrija 104,827 115,164 158,646 68,456

Maļorkā dzimuši:

  1. 1,0 1,1 1,2 «Flujo de turistas (FRONTUR), 2014». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 22. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu