Dagestāna
Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kalmikiju ziemeļos, Stavropoles novadu ziemeļrietumos, Čečeniju rietumos, kā arī ar Gruziju dienvidrietumos, Azerbaidžānu dienvidos un Kaspijas jūru austrumos.
| Dagestānas Republika | |||
| Республика Дагестан | |||
 |
|||
|
|||
.svg)
|
|||
| Pārvaldes centrs | Mahačkala | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | krievu, laku, kumiku, avāru, dargu u.c.[1] | ||
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Ziemeļkaukāzs | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 50 270 km² | ||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā | 3 182 054 | ||
| - Blīvums | 51,2/km² | ||
| - Tautas | avāri (30,5%) dargi (16,6%) kumiki (15,80%) lezgīni (13,3%) laki (5,2%) tabasarani (4,0 %) krievi (3,3 %) rutuli (0,9%) |
||
| Pilsētas | 10 | ||
| Rajoni | 41 | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Dagestānas Republika Vikikrātuvē
| |||
Dagestāna ir daudznacionālākā Krievijas republika.
Vēsture
labot šo sadaļu
No 3. līdz 7. gadsimtam Dagestānas teritorija atradās Sasanīdu impērijas pakļautībā, pēc tam to iekaroja arābi, kas piespieda vairākumu no vietējiem iedzīvotājiem pieņemt islāmu, pēc tam Dagestānu pārmaiņus iekaroja alani, hazāri, tad 13. gadsimtā — Zelta Orda, bet 14. gadsimtā — Timurs. 16.—17. gadsimtā Dagestānas hani saglabāja patstāvību, vēlāk tā pārmaiņus atradās Osmaņu impērijas un Persijas ietekmes zonā.
Pēc Krievu—persiešu kara noslēgtā Gulistānas miera līguma Krievijas Impērija ieguva gan Dagestānas, gan arī Azerbaidžānas un Austrumgruzijas zemes. Tomēr pilnīgu kontroli pār Dagestānu Krievijas Impērija ieguva tikai pēc Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas mūsdienu Dagestānas dienvidu daļa atradās Dagestānas apgabalā, bet ziemeļu daļa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Čerkešu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā Ziemeļkaukāza teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts. 1921. gada 20. janvārī pasludināja Dagestānas APSR dibināšanu, kurai 1922. gadā pievienoja Terekas apgabala daļas ziemeļos. 1991. gada 24. maijā tā tika pārdēvēta par Dagestānas PSR, bet 1993. gada 25. decembrī par Dagestānas Republiku.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuDagestānas iedzīvotāju tautība pēc 2002. un 2010. gada tautas skaitīšanas datiem:
| Tautība | Skaits 2002[2][3] |
% | Skaits 2010[4][5] |
% |
|---|---|---|---|---|
| KOPĀ | 2 576 531 | (100,0 %) | 2910249 | 100,00 % |
| Avāri[6] | 758 438 | (29,4%) | 850011 | 29,21% |
| 1. Avāri[7] | 701 760 | '(27,2%)' | 801827 | 27,55% |
| 2. Andocezu tautas[8] | 56 671 | (2,2 %) | 48178 | 1,66 % |
| 2.a) Andu tautas: | 33 707 | (1,3 %) | 28716 | 0,99 % |
| Andi | 21 270 | (0,8 %) | 11448 | 0,39 % |
| Ahvahi | 6 362 | (0,2 %) | 7923 | 0,27 % |
| Karati | 6 019 | (0,2 %) | 4761 | 0,16 % |
| Tindi | 33 | (0,0 %) | 634 | 0,02 % |
| Bagulali | 18 | (0,0 %) | 0 | 0,00 % |
| Čamali | 3 | (0,0 %) | 16 | 0,00 % |
| Godoberi | 2 | (0,0 %) | 426 | 0,01 % |
| Botlihi | 0 | (0,0 %) | 3508 | 0,12 % |
| 2.б) Cezu tautas: | 22 964 | (0,9 %) | 19462 | 0,67 % |
| Cezi | 15 176 | (0,6 %) | 11623 | 0,40 % |
| Bežti | 6 184 | (0,2 %) | 5956 | 0,20 % |
| Gunzebi | 972 | (0,0 %) | 918 | 0,03 % |
| Ginuhi | 525 | (0,0 %) | 439 | 0,02 % |
| Hvarši | 107 | (0,0 %) | 526 | 0,02 % |
| 3. Arči | 7 | (0,0 %) | 6 | 0,00 % |
| Dargi[9] | 425 526 | (16,5 %) | 490384 | 16,85 % |
| Dargi | 425 465 | '(16,5%)' | 490279 | 16,85% |
| Kubači | 57 | (0,0 %) | 101 | 0,00 % |
| Kaitagi | 4 | (0,0 %) | 4 | 0,00 % |
| Kumiki | 365 804 | '(14,2%)' | 431736 | 14,84% |
| Lezgīni | 336 698 | '(13,1%)' | 385240 | 13,24% |
| Laki | 140 236 | (5,4 %) | 161276 | 5,54 % |
| Azerbaidžāņi | 111 656 | (4,3 %) | 130919 | 4,50 % |
| Tabasarani | 110 152 | (4,3 %) | 118848 | 4,08 % |
| Krievi | 120 875 | (4,7 %) | 104020 | 3,57 % |
| Čečeni | 87 867 | (3,4 %) | 93658 | 3,22 % |
| Nogaji | 38 168 | (1,4 %) | 40407 | 1,39 % |
| Aguli | 23 314 | (0,9 %) | 28054 | 0,96 % |
| Rutuli | 24 298 | (0,9 %) | 27849 | 0,96 % |
| Cahuri | 8 168 | (0,3 %) | 9771 | 0,34 % |
| Armēņi | 5 702 | (0,2 %) | 4997 | 0,17 % |
| Tatāri | 4 659 | (0,2 %) | 3734 | 0,13 % |
| Ebreji | 1 478 | (0,0 %) | 1739 | 0,06 % |
| Ukraiņi | 2 869 | (0,1 %) | 1511 | 0,05 % |
| Osetīni | 897 | (0,0 %) | 886 | 0,03 % |
| Gruzīni | 876 | (0,0 %) | 687 | 0,02 % |
| Kazahi | 619 | (0,0 %) | 522 | 0,02 % |
| Persieši | 719 | (0,0 %) | 503 | 0,02 % |
| Tati | 825 | (0,0 %) | 456 | 0,02 % |
| Uzbeki | 245 | (0,0 %) | 418 | 0,01 % |
| Baltkrievi | 547 | (0,0 %) | 290 | 0,01 % |
| Kalnu ebreji | 1 066 | (0,0 %) | 196 | 0,01 % |
Valodas
labot šo sadaļuSaskaņā ar Dagestānas Republikas konstitūciju valsts valodas ir krievu valoda un visu republikā dzīvojošo tautu valodas. No tām oficiālas valodas statuss ir avāru, agulu, azerbaidžāņu, dargu, kumiku, laku, lezgīnu, nogaju, rutuļu, tabasarāņu, tatu, cahuru un čečenu valodām. Lingua franca Dagestānā līdz padomju laikiem (tāpat kā Ziemeļkaukāzā) bija kumiku valoda, tomēr laika gaitā notika vienmērīga pāreja uz krievu valodu. Dagestānas krievu valoda ir krievu valodas paveids un tā tiek uzskatīta par zema prestiža reģionālo valodu, ko galvenokārt lieto neoficiāli.
Pilsētas
labot šo sadaļuKarte
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Saskaņā ar konstitūciju republikas valsts valodas ir krievu valoda un visas Dagestānas tautu valodas. Tomēr tikai 14 no šīm valodām ir sava rakstība un tās funkcionē kā valsts valodas.
- ↑ «Всероссийская перепись населения 2002 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
- ↑ «Всероссийская перепись населения 2002 года. Т.4.ч.3.Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 4. novembrī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
- ↑ «Официальный сайт Всероссийской переписи населения 2010 года. Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
- ↑ Всероссийская перепись населения 2010 года. Официальные итоги с расширенными перечнями по национальному составу населения и по регионам. Arhivēts 2021. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē.: см. Arhivēts 2012. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Tajā skaitā tiem radniuecīgās andocezu tautas un arči
- ↑ Bez andocezu tautām un arčiem
- ↑ Avāriem radniecīgās andocezu tautas: Andi — 21300 (novērtējums — līdz 30 000), Cezi — 15200 (novērtējums — līdz 27 000), Ahvahi — 6400, Bežti — 6200 (novērtējums — līdz 12 000), Karati — 6000, Gunzebi — 1000. (novērtējums — līdz 4000-5000), Ginuhi — 600 (novērtējums — no 1000 līdz 4000), Hvarši — 100 (novērtējums — no 1000 līdz 12 000), Tindi — 33 (novērtējums — līdz 6000), Bagulali — 18 (novērtējums — līdz 5000-6000), Arči — 7 (novērtējums — no 1000 līdz 5000), Čamali — 3 (novērtējums — no 4000 līdz 19 000), Godoberi — 2 (novērtējums — no 2000 līdz 6000-8000), Botlihi — 0 (novērtējums — līdz 6000).
- ↑ Tajā skaitā dargiem radniecīgie kaitagi un kubači
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dagestāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |