Krievijas Federācijas republikas

Krievijas administratīvā iedalījuma vienība

Krievijas Federācijas republikas, arī nacionālās republikas, ir Krievijas Federācijas sastāvā esoši federālie subjekti. Atbilstoši 1993. gada Krievijas Federācijas konstitūcijai, valsti veido 85 federālie subjekti, no kuriem 22 ir republikas.

Nacionālās republikas KF kartē

Pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma vairākās republikās, īpaši Tatarstānā, Baškortostānā, Jakutijā (Sahā) un Čečenijā pastāvēja spēcīgas neatkarības kustības, kuras dažādi apspieda. 1990. gada 30. augustā Tatārijas APSR parlaments pieņēma deklarāciju par Tatārijas PSR valstisko suverenitāti. 1991. gada 24. maijā Krievijas PFSR konstitūcijas grozījumos visas autonomās PSR pārdēvēja par padomju sociālistiskajām republikām Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas sastāvā. 1991. gada 8./9. jūnijā izveidojās čečenu republika Ičkērija, kas pēc mēneša pasludināja valstisko neatkarību. 1991. gada jūlijā daļa PSR vēlējās parakstīt Gorbačova virzīto Savienības līgumu kā līdztiesīgi subjekti, bet Augusta puča dēļ šis līgums netika parakstīts. 1992. gada 21. marta Tatārijas PSR iedzīvotāji referendumā nobalsoja par valstīsko suverenitāti (61,39% par). 1992. gada 31. martā gandrīz visas Krievijas Federācijas republikas, izņemot Ičkēriju un Tatarstānu, parakstīja līgumu par Krievijas Federācijas federālo orgānu un suverēno republiku pilnvaru norobežošanu (krievu: Договор о разграничении предметов ведения и полномочий между федеральными органами государственной власти Российской Федерации и органами власти суверенных республик в составе Российской Федерации). Čečenijas noturēšanai Krievijas Federācijā bija nepieciešami divi Čečenijas kari.

Borisa Jeļcina liberālās varas laikā pieņemtā konstitūcija sākotnēji republikām deva lielu patstāvību, kas veidojoties Vladimira Putina autoritārajam režīmam, tiek aizvien vairāk ierobežota. Lielākā šo republiku daļa pastāv mazākumtautību apdzīvotos reģionos, tā pildot etnisko autonomiju funkciju. Taču ir arī republikas, kurās iedzīvotāju vairākums ir etniskie krievi. Atšķirībā no pārējiem federālajiem subjektiem (apgabaliem un pilsētām), republikām ir tiesības uz savu nacionālo valodu un konstitūciju.

2000. gadā Putins izveidoja astoņus federālos apgabalus, kuru administratīvajā pakļautībā atrodās arī republikas, 2001. gadā Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa anulēja Tatarstānas Republikas konstitūciju. Līdz 2010. gadam republiku vadītāju tituls bija "prezidents". Republiku parlamenti sākotnēji bieži pieņēma likumus, kas bija pretrunā ar federālajiem likumiem, un republiku prezidenti baudīja lielu vietējo varu. Putina varas laikā republikām piešķirtās autonomiju tiesības pakāpeniski beidzās, un to vadītājus daudzviet ieceļ Krievijas prezidents, lai arī dažu republiku vadītājus joprojām ievēl iedzīvotāji.

Krievijas Federācijas republiku uzskaitījums
Name Dibināšanas datums Suverenitātes deklarēšanas datums Iedzīvotāju skaits Platība (km²) Federālais apgabals
Adigeja 1991. gada 3. jūlijā 439 996 7792 Dienvidu federālais apgabals
Altaja Republika 1991. gada 3. jūlijā 1990. gada 25. oktobrī 206 168 92 903 Sibīrijas federālais apgabals
Baškortostāna 1919. gada 23. martā 1990. gada 11. oktobrī 4 072 292 142 947 Volgas federālais apgabals
Burjatija 1923. gada 30. maijā 1990. gada 8. oktobrī 972 021 351 334 Tālo Austrumu federālais apgabals
Čečenija 1922. gada 30. novembrī 1991. gada 8. jūnijā 1 268 989 15 647 Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Čuvašija 1920. gada 24. jūnijā 1990. gada 24. oktobrī 1 251 619 18 343 Volgas federālais apgabals
Dagestāna 1991. gada 17. septembrī 2 910 249 50 270 Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Hakasija 1991. gada 3. jūlijā 532 403 61 569 Sibīrijas federālais apgabals
Ingušija 1992. gada 10. decembrī 412 529 3628 Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Kabardija-Balkārija 1921. gada 1. septembrī 859 939 12 470 Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Kalmikija 1992. gada 31. martā 1990. gada 18. oktobrī 289 481 74 731 Dienvidu federālais apgabals
Karačaja-Čerkesija 1992. gada 9. decembrī 477 859 14 277 Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Karēlija 1992. gada 21. maijā 1990. gada 9. augustā 643 548 180 520 Ziemeļrietumu federālais apgabals
Komi 1921. gada 22. augustā 1990. gada 29. augustā 901 189 416 774 Ziemeļrietumu federālais apgabals
Marijela 1920. gada 4. novembrī 1990. gada 22. oktobrī 696 459 23 375 Volgas federālais apgabals
Mordvija 1930. gada 10. janvārī 834 755 26 128 Volgas federālais apgabals
Saha 1922. gada 27. aprīlī 1990. gada 27. septembrī 958 528 3 083 523 Tālo Austrumu federālais apgabals
Tiva 1944. gada 11. oktobrī 307 930 168 604 Sibīrijas federālais apgabals
Tatarstāna 1920. gada 27. maijā 1990. gada 30. augustā 3 786 488 67 847 Volgas federālais apgabals
Udmurtija 1920. gada 4. novembrī 1990. gada 20. septembrī 1 521 420 42 061 Volgas federālais apgabals
Ziemeļosetija-Alānija 1924. gada 7. jūlijā 1990. gada 20. jūlijā 712 980 7987 Ziemeļkaukāza federālais apgabals