Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina
Bosnija un Hercegovina Bosna i Hercegovina; Босна и Херцеговина
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Intermeco;
	Location of Belgium
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Sarajeva
Valsts valodas	serbu valoda; horvātu valoda; bosniešu valoda
Valdība	Federāla parlamentāra konstitucionāla republika
Neatkarīga no Dienvidslāvijas kopš 1992. gada 5. aprīļa
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2009. gada aprēķins
Valūta	Bosnijas konvertējamā marka
Laika josla	UTC (UTC+1)
Interneta domēns	.ba
Tālsarunu kods	+387

Bosnija un Hercegovina (horvātu: Bosna i Hercegovina, BiH, serbu: Босна и Херцеговина, БиХ) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melnkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.

Kopš 2022. gada 15. decembra Bosnija un Hercegovina ir Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Vēsture

Pamatraksts: Bosnijas un Hercegovinas vēsture

Valsts nosaukums ir cēlies no Bosnas upes nosaukuma. 12. gadsimta vidū izveidojās Bosnijas banats, kas atradās Ungārijas Karalistes vasaļatkarībā. 1377. gadā Bosnija kļuva par neatkarīgu karalisti. 15. gadsimta bosniešu hercoga Stefana Vukčiča Kosača pārvaldīto Bosnijas daļu sāka dēvēt par Hercegovinu.

No 1463. līdz 1878. gadam Bosnija un Hercegovina atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. 1878. gadā pēc Krievu—turku kara šo teritoriju nodeva Austroungārijai, kas to oficiāli anektēja 1908. gada Bosnijas krīzes laikā. Pēc Pirmā pasaules kara sabrukušās Austroungārijas teritorijā tika pasludināta Slovēņu, horvātu un serbu valsts, kas apvienojās ar Serbijas Karalisti, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu karalisti, kas 1929. gadā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Karalisti.

Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika, kas atradās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā. 1991. gada oktobrī Bosnijas un Hercegovinas parlaments pieņēma suverenitātes memorandu, bet serbu deputāti pameta parlamentu un izveidoja atsevišķu serbu parlamentu. 1992. gada 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. Serbu pretestība izraisīja Bosnijas karu, kurā no 1993. gada sākuma līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties gan ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, gan ar Horcegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.

2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.^[2] 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā^[3] un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.^[4]

Iedzīvotāji

Saskaņā ar 2013. gada tautas skaitīšanu Bosnijā un Hercegovinā dzīvoja aptuveni 3,53 miljoni cilvēku. Mūsdienās iedzīvotāju skaits ir samazinājies, galvenokārt saistīts ar emigrāciju un zemāku dzimstību.

Etniskās grupas

Bosnija un Hercegovina ir mājvieta trim lielākajām etniski reliģiskajām grupām:

Bosnieši — musulmaņi, aptuveni 50% no iedzīvotājiem.
Serbi — pareizticīgie, kas veido aptuveni 30% no iedzīvotājiem.
Horvāti — katoļi, apmēram 15% no iedzīvotājiem.

Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji ir diezgan nevienmērīgi izkliedēti. Bosnieši ir vairāk koncentrēti Federācijas teritorijā, savukārt serbi dominē Serbu Republika teritorijā, un horvāti dzīvo galvenokārt valsts dienvidrietumu daļā.