Bosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992. gada 1. marta līdz 1995. gada 14. decembrim. Galvenās karojošās puses bija Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātija, horvātu un serbu valstiskie veidojumi Bosnijā, Serbu Republika un Dienvidslāvijas Federatīvā Republika.

Bosnijas karš
Daļa no Dienvidslāvijas kariem

Degoša Bosnijas un Hercegovinas parlamenta ēka pēc artilērijas apšaudes, Sarajeva, 1992. maijs; Ratko Mladičs kopā ar Serbu Republikas kareivjiem; norvēģu ANO kareivis Sarajevas lidostā.
Datums1992. gada 1. marts1995. gada 14. decembris
Vieta
Iznākums Deitonas miera līgums
Karotāji
Līdz 1992. gada oktobrim:
Bosnijas un Hercegovinas Republika
Hercegbosnija
Karogs: Horvātija Horvātija
Līdz 1992. gada maijam:
Serbu Republika
Serbu Krajina
Dienvidslāvijas SFR

1992.–1994. gada oktobris:

Bosnijas un Hercegovinas Republika

1992.–1994. gada oktobris:

Hercegbosnija
Karogs: Horvātija Horvātija

1992.–1994. gada maijs:

Serbu Republika
Serbu Krajina
Rietumbosnija (kopš 1993)
1994–95:
Bosnija un Hercegovinas Republika
Hercegbosnija
Karogs: Horvātija Horvātija
Atbalsts:
Karogs: NATO NATO (Operācija "Deliberate Force", 1995)

1994–95:

Serbu Republika
Serbu Krajina
Rietumbosnija
Atbalsts:
Dienvidslāvijas FR
Komandieri un līderi

Alija Izetbegovičs
Sefers Halilovičs
Rasims Deličs
Envers Hadžihasanovičš


Leitons Smits

Fraņo Tudžmans
Janko Bobetko


Mate Bobans
Krešimirs Zubaks

Milivojs Petkovičs

Slobodans Miloševičs
Momčilo Perišičs


Radovans Karadžičs
Ratko Mladičs


Fikrets Abdičs
Spēks
275000 karavīri
110000 rezervisti
40 tanki
30 BTR[1]
45000–50000 Herceg-Bosnijas karavīri[2]
15 000 Horvātijas karavīri[3]
75 tanki
50 BTR
200 artilērijas vienības
80000 Serbu Republikas karavīri
4000–5000 Rietumbosnijas karavīri[4]
300 tanki
700 BTR
800 artilērijas vienības
Zaudējumi

Nogalināti:

30521 karavīrs
31583 civilie[5][6]

Nogalināti:

6000 karavīri
2484 civilie[5][6]

Nogalināti:

21173 karavīri
4179 civilie[5][6]
papildus 5100 nogalinātie, kuru etniskā piederība un statuss nav norādīti[7]

Karu var iedalīt divos posmos. Līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties divās frontēs — ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, un Hercegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1994. gada 23. februārī tika noslēgts pamiers ar horvātiem un 18. martā izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas. Bosnieši un horvāti varēja apvienot spēkus cīņai ar serbiem. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.

  1. Sabrina P. Ramet. «Central and Southeast European Politics since 1989». Cambridge University Press, 2010. gada 18. febr.. – caur Google Books.
  2. https://web.archive.org/web/20131014203647/http://www.foia.cia.gov/sites/default/files/document_conversions/1817859/1993-07-01b.pdf
  3. Kledja Mulaj. «Politics of Ethnic Cleansing: Nation-state Building and Provision of In/security in Twentieth-century Balkans». Lexington Books, 2008. gada 31. aug.. – caur Google Books.
  4. Sabrina P. Ramet. «The Three Yugoslavias: State-Building and Legitimation, 1918-2005». Indiana University Press, 2006. gada 6. jūn.. – caur Google Books.
  5. 5,0 5,1 5,2 Charles W. Ingrao, Thomas Allan Emmert. «Confronting the Yugoslav Controversies: A Scholars' Initiative». Purdue University Press, 2013. gada 31. aug.. – caur Google Books.
  6. 6,0 6,1 6,2 «Spolna i nacionalna struktura žrtava i ljudski gubitci vojnih formacija (1991-1996)». www.prometej.ba.
  7. «After years of toil, book names Bosnian war dead | Reuters». archive.ph. 2013. gada 21. jūl. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 31. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu