Brčko apgabals (serbu: Брчко Дистрикт, Brčko Distrikt, izrunā: /br̩̂t͡ʃkɔː/) ir Bosnijas un Hercegovinas administratīvā vienība, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Apgabala administratīvais centrs ir Brčko. Tas ir vienīgais Bosnijas un Hercegovinas apgabals, jo pārējā valsts ir sadalīta vai nu Serbu Republikā, vai nu Bosnijas un Hercegovinas federācijas kantonos. 2013. gadā aptuveni 42% no visiem apgabala iedzīvotājiem bija bosnieši, 35% — serbi, 21% — horvāti. Rajona platība ir 208 km² ar kopējo iedzīvotāju skaitu aptuveni 87 332 (2007. gada aplēses). Tās galvaspilsēta ir Brčko pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 31 500 iedzīvotāju (2007. gada aplēses).

Brčko apgabals
Брчко Дистрикт,
Brčko Distrikt
—  Bosnijas un Hercegovinas apgabals  —
Flag of Brčko apgabals
Karogs
Coat of arms of Brčko apgabals
Ģerbonis
Brčko apgabala atrašanās vieta Bosnijā un HercegovināBrčko apgabala atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā
Pārvaldes centrs Brčko
Lielākā pilsēta Brčko
Oficiālā valoda bosniešu, horvātu, serbu
Valsts Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina
Platība 
 - Kopējā 493 km²
Iedzīvotāji (2013)
 - Kopā 93 028
 - Blīvums 188,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166-2 BA-BRC
Mājaslapa: www.bdcentral.net
Brčko apgabals Vikikrātuvē
Brčko
Brcko rajona ģeogrāfiski administratīvā karte
Deitonas robežas pirms Brko apgabala izveidošanas

Brčko rajons tika izveidots pēc šķīrējtiesas procesa, ko vadīja ANO Augstā pārstāve Bosnijā un Hercegovinā. Tomēr Deitonas miera līgumos process varēja izšķirt tikai strīdu par robežlīniju starp vienībām (robežu). Brčko rajonu veidoja visa bijušās Brčko pašvaldības teritorija, no kuras 48% (ieskaitot Brčko pilsētu) atradās Serbu Republikā, bet 52% bija Bosnijas un Hercegovinas federācijā. Pēc kara Eiropas Savienība saglabāja diplomātisko klātbūtni, lai uzturētu mieru šajā reģionā.[1]

2006. gadā saskaņā ar ANO Novērošanas misijas rīkojumu tika atcelti visi "vienību tiesību akti Brčko apgabalā un robežlīnijā". Ar Brčko uzrauga Sjūzenas Džonsones pieņemto rezolūciju tiek atcelti visi likumi par Bosnijas un Hercegovinas federālajām vienībām šajā apgabalā, kā arī tiek atcelta robežlīnija. Lēmums nosaka apgabala likumus un Bosnijas un Hercegovinas valsts likumus (tostarp Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas likumus) par pamata tiesību principiem apgabalā.

Brčko bija vienīgais Deitonas miera līguma elements, kas netika pabeigts. Šķīrējtiesas līgums tika pabeigts 1996. gada aprīlī, kā rezultātā tika izveidots "apgabals", kā minēts iepriekš, ko pārvalda starptautiskā pārstāvniecība EDSO.

Pirmais EDSO pārstāvis Brčko apgabalā ieradās 1996. gada jūnijā. Pirms šī datuma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) bija neliela pārstāvniecība, kuru sākotnēji vadīja Rendolfs. Hemptona. Tikmēr, pirms Brčko rajons varēja tikt pārstāvēts saskaņā ar pēcpatvaļīgajiem līgumiem, notika pašvaldību vēlēšanas un tika nodrošinātas humānās palīdzības paketes, sadarbojoties aģentūrām USAID un ECHO ģenerāldirektorāts. Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijas. Rajons bija pazīstams kā dažādu starptautisku Bosnijas un Hercegovinas atjaunošanas programmu centrs, ko galvenokārt virzīja ārvalstu valdības, īpaši ASV.

Sākotnēji teritoriju pārvaldīja starptautiskā sabiedrība. Brčko rajons oficiāli tika izveidots 2000. gada 8. martā, kad kļuva skaidrs, ka abas vienības nevar izlemt, kura teritorija ir jāpiešķir katrai pusei. Valdību veido vienādās daļās trīs etniskās grupas. Papildus savai administrācijai reģions iegūst savus pasta, nodokļu un policijas tiesību aktus.

Līdz 2012. gada augustam vietējā līmenī ievēlētām amatpersonām palīdzēja starptautisks uzraugs. Uzraudzītājam tika piešķirtas plašas pilnvaras, tostarp pilnvaras paziņot saistošus lēmumus. Tā ir atbildīga par bēgļu atgriešanās atvieglošanu, demokrātiskas un daudznacionālas valdības veicināšanu un ekonomikas atjaunošanu. EDSO un EUFOR saglabāja savu klātbūtni rajonā pēc uzraudzības apturēšanas un Eiropas Savienības delegācija izveidoja semināru Brčko. Augstā pārstāvja pilnvaras paliek nemainīgas.

Nolikums federācijā

labot šo sadaļu

Brčko rajons, lai gan teorētiski to pārvalda abas Bosnijas federālās vienības, praksē ir Bosnijas un Hercegovinas trešā teritoriālā vienība, kurai ir tādas pašas tiesības kā Bosnijas Serbu Republikai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijai.

Brčko atrodas tiešā federācijas pārvaldībā, bet rajons tiek uzskatīts par brīvu teritoriju, tas ir, abu federālo vienību pārvaldību vai pat kā kopīgu teritoriju starp tām kondomīnijs.

Brčko dienvidos un ziemeļrietumos robežojas ar Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, austrumos un rietumos ar Bosnijas Serbu Republiku, ziemeļos ar Horvātijas Republiku un uz ziemeļaustrumiem ar Serbijas Republika.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
1971
Iedzīvotāju skaits bija 74 771 iedzīvotājs, kas sadalījās šādi:
1991
Pirms kara Brčko pašvaldībā dzīvoja 87 332 iedzīvotāji, tostarp:
1997
Rajona teritorijas iedzīvotāju skaits ir 33 623 iedzīvotāji, tai skaitā:

Oficiāla tautas skaitīšana nav notikusi kopš 1991. gada, tāpēc daži šeit sniegtie dati ir tikai aplēses.

2006
Apgabala iedzīvotāju skaits tika lēsts 78 863 cilvēku apmērā, kas sadalīti šādi:
1961. gada tautas skaitīšana
1971. gada tautas skaitīšana
1981. gada tautas skaitīšana
1991. gada tautas skaitīšana
2013. gada tautas skaitīšana

Atrašanās vietas

labot šo sadaļu

Brčko rajonā ir 59 apdzīvotas vietas: {{kolonnas|skaitlis=5|

Valdība un politika

labot šo sadaļu

Brčko rajona asamblejā ir 29 vietas. Vietas katrai partijai tiek sadalītas šādi:

Pēc etniskās piederības:

Darba vadītāji

labot šo sadaļu

Brčko rajonam tika iecelts starptautiskais uzraugs. Viņš pilda arī Augstā pārstāvja vietnieka pienākumus. Šis amats tika apturēts 2012. gadā. Šo amatu pildīja šādi priekšnieki:

  1.   ASV Roberts Viljams Farrands,7. marts 1997 - 2. jūnijs 2000
  2.   ASV Gerijs L. Metjūss, 2. jūnijs 200014. marts 2001
  3.   Vācija Gerhards Sontheim, 14. marts 200120. aprīlis 2001 (pagaidu)
  4.   ASV Henrijs Lī Klārks, 20. aprīlis 20011. oktobris 2003
  5.   Vācija Gerhards Sontheim, 1. oktobris 200316. janvāris 2004 (pagaidām)
  6.   ASV Sūzena Rokvela Džonsone, 16. janvāris 2004 - 1. oktobris 2006
  7.   ASV Raffi Gregorian, 1. oktobris 20062. augusts 2010
  8.   Vācija Gerhard Sontheim, 2. augusts 201022. septembris 2010 (pagaidu)
  9.   ASV Roderiks Mūrs, 22. septembris 2010 — ?

Rajonā pie varas bija šādi mēri:

  1. Miodrag Pajić (serbs) 1993 - 13. novembris 1997
  2. Borko Reljičs (serbs) 13. novembris 1997.15. aprīlis 1999.
  3. Sinisa Kisić (Serbija) 15. aprīlis 1999.12. novembris 2003
  4. Ivans Krndelj (horvāts) 12. novembris 2003.3. decembris 2003
  5. Branko Damjanačs (Serbs) 3. decembris 2003 - 8. decembris 2004
  6. Mirsad Djapo (Bosnija) 8. decembris 2004 - 12. februāris 2009
  7. Dragans Pajičs (serbs) 12. februāris 2009 — ?

Izcili cilvēki

labot šo sadaļu