Slovēņu, horvātu un serbu valsts
Slovēņu, horvātu un serbu valsts (serbhorvātu: Država Slovenaca, Hrvata i Srba / Држава Словенаца, Хрвата и Срба; slovēņu: Država Slovencev, Hrvatov in Srbov) bija īslaicīgi pastāvoša valsts, kas tika izveidota 1918. gada oktobrī, Pirmā pasaules kara beigās, kuru izveidoja slovēņi, horvāti un serbi, kas dzīvoja Austroungārijas dienvidu daļās. Lai gan valsts bija starptautiski neatzīta, tā bija pirmā dienvidslāvu valsts, kas dibināta pēc panslāvu ideoloģijas.[1] Trīsdesmit trīs dienas pēc valsts pasludināšanas, valsts pievienojās Serbijas karalistei, izveidojot Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg)
Nosaukums
labot šo sadaļuValsts nosaukums cēlies no trim galvenajām dienvidslāvu etniskajām grupām, kas valsti apdzīvoja: slovēņiem, horvātiem un serbiem.
Nosaukumā pieminētie horvāti bija tie, kuri dzīvoja iepriekšējās Austroungārijas provincēs — Horvātijā-Slavonijā, Bosnijā un Hercegovinā un Dalmācijā.
Nosaukumā pieminētie serbi bija tie, kuri dzīvoja Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā-Slavonijā un Dalmācijā, nevis Serbijas karalistes, Melnkalnes vai Vojvodinas serbi.[2][3]
Nosaukumā pieminētie slovēņi bija Karniolas, Štīrijas, Karintijas un Prekmurjes iedzīvotāji.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Serbia's Great War, 1914–1918». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. martā. Skatīts: 2023. gada 3. martā.
- ↑ Vladimir Ćorović. Ilustrovana istorija Srba (knjiga šesta). Belgrada, 2006.
- ↑ Drago Njegovan. Prisajedinjenje Vojvodine Srbiji. Novisada, 2004.