Vikipēdija

Rīgas dome (2017—2020)

2017. gadā ievēlētā Rīgas dome bija Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde, kas darbojās līdz 2020. gada Rīgas domes vēlēšanām. Tā sastāvēja no 60 deputātiem un darbojās atjaunotajā Rātsnama ēkā Rātslaukumā 1, Vecrīgā.

Vietu sadalījums pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā
Rīgas domes frakcijas pirms atlaišanas 2020. gada 24. februārī

Rīgas domes priekšsēdētājs sākotnēji bija Nils Ušakovs, bet sakarā ar aizdomām par kukuļdošanu 2019. gada 4. aprīlī viņu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atstādināja no amata. Tā paša gada 31. maijā par Rīgas Domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, bet 20. jūnijā viņš neizturēja uzticības balsojumu.[1] 19. augustā par Domes priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs. Šīs notikumu sērijas laikā vairākas no Domes frakcijām sadalījās. Pēc 2019. gada 17. oktobra Rīgas Domē darbojās astoņas frakcijas.[2][3][4][5][6][7] Bet kopš 2020. gada 22. februāra, līdz domes atlaišanas brīdim — arī pieci neatkarīgie deputāti.[8]

2019. gada 6. decembrī pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rosinājuma uzsāka Rīgas domes atlaišanas procedūru.[9] 2020. gada sākumā dome apliecināja savu rīcībnespēju, nespējot vienoties par 2020. gada budžetu. 6. februārī kvoruma trūkuma dēļ nenotika jau trešā pēc kārtas sasauktā domes ārkārtas sēde, tādējādi dodot juridisku pamatu pašvaldības atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām.[10]

2020. gada 13. februārī Saeima atbalstīja Rīgas domes atlaišanu.[11] 24. februārī Valsts prezidents Egils Levits izsludināja šo likumprojektu un 25. februārī tas stājās spēkā, padarot pirmdienu, 24. februāri, par pēdējo domes deputātu oficiālo darba dienu.[12]

2017. gada Rīgas domes vēlēšanas

labot šo sadaļu
Pamatraksts: 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas

Pēc 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām Rīgas domē iekļuva deputāti no pieciem sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" kopīgais saraksts.[13]

Saraksts Līderis Iegūto mandātu skaits
Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! Nils Ušakovs 32
Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Mārtiņš Bondars 9
Jaunā konservatīvā partija Juta Strīķe 9
Nacionālā apvienība Baiba Broka 6
Vienotība Vilnis Ķirsis 4

Pēc Ušakova atstādināšanas no amata

labot šo sadaļu

Pamatojoties uz aizdomām par kukuļdošanu starp kompānijām "Škoda" un "Rīgas satiksme", pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma N. Ušakovs 2019. gada 4. aprīlī no amata tika atstādināts. 25. maijā notika 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā, kurās N. Ušakovu un priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku ievēlēja Eiropas Parlamentā. Tā paša gada 31. maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, bet jau 20. jūnijā viņš neizturēja uzticības balsojumu.[1] 19. augustā par domes priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Šo notikumu laikā vairākas no domes frakcijām sadalījās. 2019. gada 12. augustā Rīgas domē darbojās astoņas frakcijas un viena pie frakcijām nepiederoša deputāte,[2][3][4][5] bet 16. decembrī — astoņas frakcijas.

Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
Saskaņa Maksims Tolstojs 16
Gods kalpot Rīgai! Vjačeslavs Stepaņenko 12
Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā) 		Viesturs Zeps 8
Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā) 		Vilnis Ķirsis 4
Neatkarīgo deputātu frakcija Valērijs Petrovs 4
"Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4

Domes atlaišana

labot šo sadaļu

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ja šim likumprojektam tiktu nodrošināts atbalsts gan valdībā, gan Saeimā, Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt priekšlaicīgi, 2020. gada sākumā.[14] 17. decembrī valdība atbalstīja Rīgas domes atlaišanu,[15] bet 19. decembrī konceptuāli Saeima nobalsoja "par".[16] No 16. janvāra līdz 14. februārim pēc 41 Saeimas deputāta pieprasījuma tika vākti Latvijas pilsoņu paraksti pret Saeimas koalīcijas ierosinātajiem grozījumiem par domju termiņu pagarināšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā.[17] Tika savākti tikai 6035 no nepieciešamajiem 154 868 parakstiem.[18]

Pēc tam, kad Rīgas domes koalīcijas partneri, partijas "Saskaņa" deputāti, pieprasīja Rīgas domes priekšsēdētāja O. Burova atstādināšanu no amata, 16. janvārī abi domes priekšsēdētāja vietnieki zaudēja uzticības balsojumā.[19] 22. janvārī bija gaidāms vēl viens uzticības balsojums Rīgas pašvaldības vadītājam. Kaut arī uzticības balsojumi 2017. gadā ievēlētajā Rīgas domē bija notikuši regulāri, šoreiz to organizēja pozīcijas deputāti no partijas "Saskaņa", nevis opozīcija. Tomēr pēc Jāņa Ločmeļa paraksta atsaukšanas balsojumu pārcēla uz 6. februāri. Pēc tam, kad nebija iespējams nodrošināt kvorumu budžeta pieņemšanai, 5. februārī O. Burovs, kritizējot koalīcijas partnerus no partijas "Saskaņa", kopā ar opozīcijas deputātiem pieņēma lēmumu sasaukt ārkārtas sēdi, kurā arī netika savākts kvorums. Tāpat kvorums netika savākts arī 6. februāra O. Burova uzticības balsojumam. Līdz ar to, tā kā nenotika trīs domes sēdes pēc kārtas, radās tiesisks pamatojums Saeimai atlaist Rīgas domi.[20] Pēc vairākkārtējas aizkavēšanās galīgais lēmums par Rīgas domes atlaišanu tika pieņemts 13. februārī.[21] Kvorumu neizdevās savākt arī 20. februārī sasauktajā atkārtotajā sēdē par Burova atstādināšanu. Šī bija jau piektā domes sēde pēc kārtas, kas kvoruma trūkuma dēļ tika atzīta par nenotikušu.[22]

13. februārī Neatkarīgo deputātu frakcijas deputāti iestājās Aleksandra Mirska partijā "Alternative". 21. februārī no partijas "Gods kalpot Rīgai" izstājās seši valdes locekļi: pieci Rīgas domes deputāti un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.[23]

Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
Saskaņa Maksims Tolstojs 16
Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā) 		Viesturs Zeps 8
Gods kalpot Rīgai! — 7
Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā) 		Vilnis Ķirsis 4
Neatkarīgo deputātu frakcija
(Alternative sastāvā)[24] 		Valērijs Petrovs 4
"Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4
bez frakcijas — 5

2019. gada 6. decembrī ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par 2017. gadā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu. 2020. gada 13. februārī to pieņēma Saeima,[25] bet 24. februārī to apstiprināja valsts prezidents Egils Levits,[26] līdz ar to Rīgas domes vēlēšanas notiks priekšlaicīgi.

24. februārī dome tika oficiāli atlaista un tās vietā tika izveidota pagaidu administrācija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «Turlais neiztur uzticības balsojumu». Diena. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Rīgas domes deputātu frakcijas, deputātu apvienības un bloki». Rīgas pašvaldības portāls. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.[novecojusi saite]
  3. ↑ 3,0 3,1 «Pēc balsojuma par Turlā gāšanu no JKP izslēgti deputāti Kleins un Keišs». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Jaunizveidotā Rīgas domes frakcija sola iestāties par uzņēmējdarbību». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Broka izstājusies no Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas». Jauns.lv. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  6. ↑ https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/broka-pievienojusies-rigas-domes-deputatu-blokam-_riga_-14228511. Tukšs vai neesošs |title=
  7. ↑ «Rozentāle izstājusies no Saskaņas Rīgas domes frakcijas, iestājusies partijā GKR». LSM.lv. Skatīts: 2019. gada 15. decembrī.
  8. ↑ «No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi». www.lsm.lv.
  9. ↑ http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=28137 Arhivēts 2020. gada 27. janvārī, Wayback Machine vietnē. J.Pūce: VARAM izstrādāts likumprojekts par RD atlaišanu. Skatīts: 2020. gada 6. februārī
  10. ↑ Pēc trīs nenotikušām sēdēm Pūce rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu LSM
  11. ↑ «Saeima atbalsta Rīgas domes atlaišanu». www.lsm.lv (latviešu). 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-13.
  12. ↑ Māris Klūga. «Rīgas domei pēdējā darba diena – domnieki izvāc mantas un atstāj telpas». Latvijas Sabiedriskie Mediji. Skatīts: 24.02.2020.
  13. ↑ «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  14. ↑ Jānis Sildniks; Sandis Kārkliņš. «Pūce ierosina Rīgas domes atlaišanu; ārkārtas vēlēšanas grib 29. februārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-06. Skatīts: 2020-02-18.
  15. ↑ Sanita Upleja. «Valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu». delfi.lv (latviešu), 2019-12-17. Skatīts: 2020-02-18.
  16. ↑ Sanita Upleja. «Saeima konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu; galīgais lēmums 16. janvārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-19. Skatīts: 2020-02-18.
  17. ↑ «Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāks no 16. janvāra». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  18. ↑ «Parakstu vākšanā par pašvaldību vēlēšanu kārtību - vēsturiski zemākā aktivitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  19. ↑ «Rīgas domē no amata atstādina mēra vietniekus Vladovu un Kleinu». Apollo.lv (latviešu). 2020-01-16. Skatīts: 2020-02-18.
  20. ↑ «Burovs vienojies ar opozīciju sasaukt trīs sēdes bez kvoruma». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  21. ↑ «Lemšanu par Rīgas domes atlaišanu Saeima pārceļ uz februāri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  22. ↑ Sandis Kārkliņš. «Burova 'krēsla šūpošana': atstādināšanai atkal nenodrošina kvorumu». delfi.lv (latviešu), 2020-02-20. Skatīts: 2020-06-22.
  23. ↑ «No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  24. ↑ «Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijas biedri iestājušies partijā «Alternative»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  25. ↑ Sanita Upleja. «Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī». delfi.lv (latviešu), 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-18.
  26. ↑ «Prezidents izsludina likumu par Rīgas domes atlaišanu». www.lsm.lv.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_dome_(2017—2020)&oldid=3894954"