Edvards Ratnieks (dzimis 1988. gada 20. septembrī) ir latviešu jurists un politiķis. Šobrīd strādā Rīgas domē kā Rīgas vicemērs, ievēlēts no politiskās partijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Reģionu apvienība, ir Rīgas plānošanas reģions Attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības - Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis biedru kongresā un domē, darbojas Latvijas Republikas Zemessardze kā zemessargs.

Edvards Ratnieks
Edvards Ratnieks 2024.gadā
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
(kopā ar L. Ozolu)
Amata sākums
2022. gada 14. decembris
Priekštecis Edvards Smiltēns

Dzimšanas dati 1988. gada 20. septembrī (35 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija jurists, politiķis
Augstskola

Bijis Latvijas Studentu apvienības prezidents, politiskās partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis, kā arī šī partijas Rīgas nodaļas priekšsēdētājs un sabiedrisko attiecību speciālists.

Edvards Ratnieks dzimis 1988. gada 20. septembrī, Rīgā.

Edvards kopš bērna kājas bijis ļoti aktīvs un izpalīdzīgs, tad viņš bieži vien bija sastopams dažādās organizācijās un pildīja brīvprātīgo darbu. 2006. gada piedalījies Pasaules hokeja čempionāts rīkošanā, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizēšanā un “Nordea” Rīgas maratona organizēšanā.[1]

2007. gadā pabeidza Natālijas Draudziņas ģimnāziju, kur arī ieguva vidējo izglītību. No 2009. gada līdz 2012. gadam studēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura un maģistru studiju programmā “Tiesību zinātne”, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnē un kvalifikāciju jurists.

Pārvalda latviešu, itāļu, angļu, vācu un krievu valodu.

Profesionālā darbība

labot šo sadaļu

2009. gada 29. jūnijā tika ievēlēts un uzsāka pildīt Latvijas Universitātes senatora pienākumus un šajā amatā bija līdz 2013. gada 24. janvārim. Studiju laikā ne tikai bija universitātes senators, bet arī aktīvi iesaistījās citu Latvijas Republikā studējošo studentu interešu aizstāvēšanā, tāpēc 2010. gada 20. novembrī augstskolā «Turība», kur norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) ārkārtas Kongress. Tajā Edvards tika ievēlēts par turpmāko LSA prezidentu, pirms tam pildot Juridiskā virziena vadītāja pienākumus.[2] Savā pirmajā uzrunā klātesošajiem vēlētājiem E.Ratnieks norādīja, ka, stājoties amatā, veicinās studējošo pašpārvalžu aktivitāti un savstarpējās attiecības, cīnīsies par valsts finansējumu saglabāšanu vai pat palielināšanu augstākajai izglītībai, kā arī pārstāvēs studentu viedokli institūcijās un organizācijās.

Pēc ievēlēšanas LSA, Edvards nāca ar jauniem ierosinājumiem un reformām, kas apliecināja viņa pirmajā LSA prezidenta uzrunā teikto, kā vienu no piemēriem var minēt, palielināt Latvijas Republikas studentiem stipendijas tādejādi izlīdzinot ārzemniekiem piešķirtās stipendijas apmērus.[3] Šāda veida risinājums palīdzēs iegūt bezmaksas studijas, kas jauniešiem nodrošinātu iespēju studēt pēc pašu gribas izvēlētās studiju programmās, nevis pēc izmaksu un valsts pasūtījuma lekāliem.[4]

Iegūstot amatu LSA, Edvardam līdz 2013. gada 14. februārim nācās arī būt Augstākās izglītības padomē kā padomes loceklis, kur viņa kandidatūru deleģēja LSA un apstiprināja Latvijas Republikas Saeima.

Vienlaikus darbojoties LSA gan kā Juridiskā virziena vadītājs, gan arī kā prezidents, Edvards kopš 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim bija Latvijas Universitātes studentu padomes darbinieks- biroja- departamenta vadītājs. Pēc LU Studentu padomes departamenta vadītāja amata tika ievēlēts par LU Studentu padomes priekšsēdētāju, kur pārstāvēja LU studentu intereses.

Līdz pat 2013. gada 31. martam Edvards bija LSA prezidents.

Studējot un darbojoties LSA, viņš arī piedalījās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības mēroga semināros un apmācībās, kurās tika pārrunāts jautājumi par jaunatni, pašizglītību, studentiem un skolēniem, jauniešu līdzdalību dažādās organizācijās utt. Edvards tika ievēlēts Nacionālā Elektronisko Plašsaziņas Līdzekļu Padomes (NEPLP) Sabiedriskā konsultatīvā padomes priekšsēdētāju, kur viņam nācās nodrošināt pastāvīgu sabiedrības līdzdalību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā, pieņemot lēmumus, kuriem ir ieteikuma raksturs. Šajā amatā viņš darbojās līdz 2013. gada 10. janvārim.[5]

Kopš 2013. gada rudens uzsāka darbu Ventspils Augstskolā, sākotnēji strādājot par juristu, pēc tam juridiskās nodaļas vadītāju un arī par prorektora finanšu un administratīvajos jautājumos pienākumu izpildītāju.

Lielāku atpazīstamību Edvards ieguva gan no darbības LSA, gan arī piedaloties SIA "Ogres Televīzija" kanāla "OTV" satura veidošanā, jo vadīja raidījumu "PAR un PRET".[6] Šajā raidījumā tika analizēti un apspriesti šādi jautājumi Rail Baltica dzelzceļa projekta jautājumu, bērnu tirdzniecības, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu un citus būtiskus kā arī jautrus un interesantus tematus.

Darbojies kā galvenais redaktors masu informācijas līdzeklī jeb plašsaziņu platformā “Venstpilniekiem.lv” un līdz 2022. gada nogalei publicēja dažāda veida informāciju par Ventspils aktualitātēm, tās iedzīvotājiem un aktuālajām problēmām.

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

Savas politiskās gaitas Edvards uzsāka 2015. gadā, darbojoties partijā Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" gan kā Rīgas nodaļas priekšsēdētājs, valdes loceklis, 2021. gada pašvaldību vēlēšanu Vidzemes novadu koordinatoru u.c. amatos.

Kopš 2019. gada 6. septembra strādāja Latvijas Republikas Zemkopības ministrijā kā ministra padomnieks izglītības un zinātnes jautājumos, jo bija ieguvis pirms tam pieredzi šādu jautājumu risināšanā. Paralēli darba Zemkopības ministrijā, viņam bija jādarbojas arī Valsts Kultūrkapitāla fonda padomē kā pieaicinātajam padomes loceklim ar balsstiesībām kā Zemkopības ministrijas pārstāvim, izskatot mērķprogrammas ar AS "Latvijas Valsts meži" ziedojumiem. Kā arī 2 gadus bija Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs.[7]

2022. gada 3. novembrī sāka darbu Rīgas domē kā deputāts, bet no 2022. gada 14. decembra ievēlēts no politiskās partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Reģionu apvienības Rīgas domē kā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Ārējās saites

labot šo sadaļu