Vikipēdija

Aleksejs Rosļikovs

Aleksejs Rosļikovs (dzimis 1984. gada 26. februārī) ir Latvijas policists, uzņēmējs un politiķis. 14. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas "Stabilitātei!". Iepriekš pārstāvējis partiju "Saskaņa". Bijis Rīgas domes deputāts, kā arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) viceprezidents.[1]

Aleksejs Rosļikovs
Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. — 2020. gada 2. oktobris
Prezidents
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1984. gada 26. februārī (40 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija
Profesija policists, uzņēmējs
Augstskola Biznesa augstskola "Turība"

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Izglītība

labot šo sadaļu

2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja Biznesa augstskolas "Turība" uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.[2]

Darba gaitas

labot šo sadaļu

No 2004. līdz 2005. gadam A. Rosļikovs strādāja par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kārtībnieku, vēlāk inspektoru. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu Agri Sūnu, kurš strādāja turpat.[3]

No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) Lielbritānijas pilsoņiem piederošā konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA Premier Desserts International. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva Krievijas pilsonim Romanam Bobrenkovam.[4] Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar VID lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.[5] Faktiskā uzņēmuma saimnieciskā darbība ilga vien nedaudz vairāk nekā divus gadus.

2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 SC", kas arī reģistrēts kā privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmums apkalpoja tādus nozīmīgus objektus, kā, piemēram, vienu no lielākajiem industriālajiem parkiem Latvijā — "NP Jelgavas biznesa parks", kas atrodas kādreizējās rūpnīcas RAF teritorijā Jelgavā. A. Rosļikovs bija uzņēmuma īpašnieks vienu gadu, līdz 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam, ar reklāmas aģentūru darbību saistītajam Ruslanam Koļesņikovam,[6] kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar VID lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.[7] Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")[8], kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca Ukrainas pilsoņa Vitālija Bogorčika valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.[9] Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"[10] (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.[11]

Paplašinot darbības sfēru ar taksometru pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimnieciskā darbība tika pārtraukta ar VID lēmumu.

Vieni no retajiem uzņēmumiem, kas 2022. gadu joprojām pastāvēja, ir ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "Stabilitātei!" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.[12] Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "Stabilitātei!" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.[13] Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus Rīgas domē.[14]

Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumi tikuši likvidēti brīdī, kad tiem uzkrājies nodokļu parāds, mērāms vairākos tūkstošos eiro.[15]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

2017. gadā A. Rosļikovs tika ievēlēts Rīgas domē no partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības. No partijas "Saskaņa" izslēgts 2019. gadā. Līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar Valēriju Petrovu, Vitāliju Dubovu un Vadimu Baraņņiku darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.[16]

2020. gadā iestājas partijā "Alternative" (iepriekš — "Spēks vienotībā", tagad — "Tautas varas spēks"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās, taču domē ievēlēts netika.

2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar Valēriju Petrovu reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja politisko partiju "Stabilitātei!", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un Ministru prezidenta amata kandidāts 2022. gada rudenī tika ievēlēts 14. Saeimā.[17][18]

2022. gada 31. oktobrī, dienu pirms jaunievēlētās 14. Saeimas pirmās sēdes, tika paziņots, ka partija "Stabilitātei" izvirzījusi A. Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam, vienlaikus arī Nacionālās drošības padomes locekļa amatam.[19][20] 1. novembrī Saeimas sēdē tika ievēlēts otrs izvirzītais Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns, bet A. Rosļikovs ieguva tikai 11 savas frakcijas balsis.[21] Uz Saeimas priekšsēdētāja amatu A. Rosļikovs nesekmīgi kandidēja arī 2023. gada 20. septembrī, kad amatā ievēlēja Zaļo un Zemnieku savienības deputāti Daigu Mieriņu.

Sabiedriskā darbība

labot šo sadaļu

2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.[22] 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās Ventspilī, kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā Ventspils nafta, Ventamonjaks, Ventbunkers un citiem, arī Latvijas dzelzceļš. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.[23]

2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar Agri Sūnu saistītā īpašumā Skrundā ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.[24]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Par mums». Latvijas Apvienotā Policistu Arodbiedrība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2022. gada 3. oktobrī.
  2. ↑ «Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs». puaro.lv.
  3. ↑ Latvijas Vēstnesis. «Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām». periodika.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  4. ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  5. ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  6. ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-04.
  7. ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  8. ↑ vestnesis.lv. «Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  9. ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  10. ↑ vestnesis.lv. «Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  11. ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  12. ↑ LURSOFT. «Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data». Lursoft (angļu), 2022-11-04. Skatīts: 2022-11-04.
  13. ↑ vestnesis.lv. «8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-04.
  14. ↑ «GZPRO». www.gzpro.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-04. Skatīts: 2022-11-04.
  15. ↑ «“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
  16. ↑ «No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni». Baltic News Network. 2019. gada 31. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2022. gada 3. oktobrī.
  17. ↑ LURSOFT. «Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-11-07. Skatīts: 2022-11-07.
  18. ↑ «Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»». Puaro.lv (lv-LV). 2021-01-20. Skatīts: 2022-11-07.
  19. ↑ «"Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam». Latvijā (latviešu). 2022-10-31. Skatīts: 2022-11-01.
  20. ↑ «Lēmumprojekta teksts». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-11-02.
  21. ↑ «Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-02.
  22. ↑ «2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas». rd2020.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-03.
  23. ↑ «Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-07.
  24. ↑ «Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai». Latvijā (latviešu). 2017-05-28. Skatīts: 2022-11-03.


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aleksejs_Rosļikovs&oldid=3934468"