Vikipēdija

Romāns Mežeckis

Romāns Mežeckis (dzimis 1964. gada 7. septembrī) ir latviešu jurists, uzņēmējs un politiķis. Darbojies politikā no 1995. gada, bijis 7. un 12. Saeimas deputāts, Jūrmalas domes deputāts un Rīgas domes deputāts. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir Jūrmalas domes deputāts.

Romāns Mežeckis
Romāns Mežeckis 2022. gadā
Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts
Amatā
Rīgas dome: 2021. gada 5. jūnijs — 2022. gada 20. jūlijs ; Kopš 2022. gada 20. jūlija - Jūrmalas pilsētas Domes deputāts
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
7. Saeimas deputāts
Amatā
1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1964. gada 7. septembrī (59 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Iveta Grigule-Pēterse (1987-1996)
Profesija jurists, uzņēmējs
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

1982. gadā R. Mežeckis beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 2007. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.[1]

No 1987. līdz 1996. gadam bijis precējies ar vēlāko politiķi, Eiropas Parlamenta deputāti Ivetu Griguli-Pētersi.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

1997. gadā R. Mežeckis tika ievēlēts Rīgas domē no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta.

1998. gadā viņš kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Jaunās partijas un tika ievēlēts 7. Saeimā.[2] Darbojās Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai, parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.[2]

2001. gadā R. Mežeckis nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Jaunās Kristīgās partijas. 2002. gadā viņš bija Latvijas Pirmās partijas (LPP) dibinātāju skaitā. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no LPP un “Latvijas Ceļa” apvienības. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu neguva 2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no šīs pašas apvienības.

2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs, no kuras tika ievēlēts Jūrmalas domē. No 2013. gada 20. jūnija līdz 2014. gada 4. novembrim bija ievēlēts arī par Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa vietnieku.[3]

2014. gadā R. Mežeckis bija partijas “No sirds Latvijai” dibinātāju skaitā un no tās saraksta viņu ievēlēja 12. Saeimā.[4] 12. Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēja uz vietu Jūrmalas domē no Zaļo un Zemnieku savienības, nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs, bet netika ievēlēts un turpināja darboties Saeimā. 2018. gadā izstājies no “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. Šī paša gada rudenī R. Mežeckis nesekmīgi kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no partijas “Saskaņa” saraksta, nebūdams tās biedrs.

2020. gada 29. augusta ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no "Saskaņas" saraksta,[5] joprojām neesot tās biedrs. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja uz vietu Jūrmalas domē, atkal no Zaļo un Zemnieku savienības. Sākotnēji R. Mežecki neievēlēja, bet viņš kļuva par Jūrmalas domes deputātu Anitas Adijānes vietā, kad deputāte nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19. Tādējādi R. Mežeckis zaudēja deputāta vietu Rīgas domē.[6] 2022. gada jūnijā A. Adijāne deputātes mandātu nolika pavisam, R. Mežckim iegūstot "cieto mandātu".[7] Domē viņš ir Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs.[8]

2022. gadā R. Mežeckis kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no partijas “Latvija pirmajā vietā” saraksta, bet netika ievēlēts.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ sv2018.cvk.lv https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==. Skatīts: 2022-07-21. Tukšs vai neesošs |title=
  2. ↑ 2,0 2,1 «Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta». www.saeima.lv. Skatīts: 2022-07-21.
  3. ↑ «2013. gada 1. jūnija vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-07-21.
  4. ↑ «Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-07-21.
  5. ↑ rd2020.cvk.lv https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija. Skatīts: 2022-07-21. Tukšs vai neesošs |title=
  6. ↑ «VARAM: Pieņemot deputāta amatu Jūrmalā, Rīgas domnieks Mežeckis zaudē deputāta amatu Rīgā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-04.
  7. ↑ «Romāns Mežeckis | Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība». www.jurmala.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
  8. ↑ «Romāns Mežeckis». www.jurmala.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-28.


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Romāns_Mežeckis&oldid=3960370"