Pēteris Apinis

Šis raksts ir par ārstu un politiķi. Par citām jēdziena Apinis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pēteris Apinis (dzimis 1958. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks, televīzijas raidījuma vadītājs.

Pēteris Apinis
Flickr - Saeima - Konference „Vesels un aktīvs Latvijā mūža garumā. Esošā situācija un nākotnes izaicinājumi.” (14).jpg
Pēteris Apinis (pa labi) 2012. gadā
Latvijas veselības valsts ministrs1
Amatā
1995. gada 3. februāris — 1995. gada 21. decembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Priekštecis Normunds Zemvaldis
Pēctecis Juris Viņķelis
Dzimšanas dati 1958. gada 25. novembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Ceļš (1995-2002)
Dzīvesbiedrs(-e) Līga Apine
Profesija ārsts
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts

1kā Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministrs

Bijušais Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs, Saeimas deputāts no "Latvijas Ceļa". Bijušais Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents un Latvijas Ārstu biedrības prezidents (2006—2018). Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla WorldMedical Journal galvenais redaktors.[1] Bijis līdzīpašnieks un amatpersona vairākos uzņēmumos.

BiogrāfijaLabot

Izglītība un personīgā dzīveLabot

P. Apinis ir dzimis 1958. gadā Rīgā. Pabeidzis Rīgas 5. vidusskolu, 1982. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.[2] Precējies, ir trīs meitas.[3]

Ārsta darbsLabot

Pēc internatūras beigšanas no 1983. līdz 1987. gadam P. Apinis strādāja par ārstu pie Latvijas celtniekiem Krievijā (trests "Lattjumeņdorstroj" (Latvijas—Tjumeņas ceļu būve), kas sākumā bija Holmogoros, vēlāk Vingapūrā) un dzelzceļa līnijas Tjumeņa-Surguta-Urengoja pievadceļu būvētājiem Tjumeņas apgabalā Rietumsibīrijā. No 1988. līdz 1994. gadam bija anesteziologs reanimatologs Rīgas pilsētas 7. slimnīcā.[3]

Sabiedriskā darbība un citas aktivitātesLabot

P. Apinis bija viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem 1988. gadā, tās prezidents no 1991. līdz 1992. gadam un no 2006. gada[2] līdz 2018. gada novembrim. No 1989. līdz 1994. gadam bija žurnāla "Latvijas Ārstu Žurnāls" galvenais redaktors un izdevējs.[3]

Ilgus gadus aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu, ir bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents (2006—2008 un 2012—2014).[4] Ir "Latvijas Tibetas atbalsta biedrības" valdes priekšsēdētājs. 2009. gadā P. Apinis bija viens no Baltijas ceļa piemiņas pasākuma — diennakts skrējiena "Sirdspuksti Baltijai" iniciatoriem un organizētājiem.

2013. un 2014. gados P. Apinis organizēja ārstu forumu "Jaunais vilnis medicīnā", kurā piedalījās mediķi no 14 pasaules valstīm, lai dalītos profesionālajā pieredzē.[5] Foruma līdzpriekšsēdētājs bija Krievijas Nacionālās Medicīnas palātas prezidents Leonīds Rošaļs.[6]

No 2019. gada februāra vada savu autorraidījumu "Dr. Apinis" kanālā "Rīga TV24".[7]

Politiskā darbībaLabot

No 1995. gada 3. februāra līdz 1995. gada 21. decembrim P. Apinis bija Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs Māra Gaiļa valdībā. 1995. gadā iestājās savienībā "Latvijas Ceļš", bija 6. Saeimas un 7. Saeimas deputāts (bija "Latvijas Ceļa" 7. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītājs, bet pats netika ievēlēts un otro reizi Saeimā nokļuva, ieņemot Anatolija Gorbunova vietu, kad viņš kļuva par ministru Viļa Krištopana valdībā). 7. Saeimā bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr "Latvijas Ceļš" tajās nepārvarēja 5% barjeru un P. Apinis netika ievēlēts.

Pēc tam, kad atklājās viņa saistība ar Tautas partiju nomelnojošu anonīmu skrejlapu izplatīšanu, kas bija notikusi pirms 8. Saeimas vēlēšanām, 2002. gada 14. oktobrī P. Apinis tika izslēgts no "Latvijas Ceļa".[8]

No 2009. līdz 2010. gadam bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks.[9]

2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās P. Apinis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ar otro numuru, uzreiz aiz mēra kandidāta Viktora Valaiņa, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēts Rīgas domē.

Rakstu darbiLabot

P. Apinis ir 16 grāmatu un vairāk nekā 2000 publikāciju autors (no tām divas starptautiski recenzējamos akadēmiskajos žurnālos),[10] žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors.

GrāmatasLabot

1998. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Nacionālais medicīnas apgāds, 800 lp. ISBN 978-998-492-7909.

2008. Latviešu stāsti fotogrāfijās.[11]

2018. Latvijai 100. Medicīnas apgāds, ISBN 9789934573064. — 540 lp. Grāmatā 4400 fotogrāfijās dokumentēti Latvijas vēsture un vietas. Grāmatas idejas autors un veidotājs ir Pēteris Apinis, kurš apbraukāja valsti, aicinot cilvēkus iesniegt fotogrāfijas, kas atspoguļotu vēstures notikumus un cilvēku emocijas.[12]

ApbalvojumiLabot

Piezīmes un atsaucesLabot

  1. ↑ «Pētera Apiņa mājaslapa | Sveicināti Pētera Apiņa mājaslapā!» (lv-LV). Skatīts: 2020-04-09.[novecojusi saite]
  2. ↑ 2,0 2,1 Par Latvijas Ārstu biedrības prezidentu ievēlē Pēteri Apini[novecojusi saite], farmacija.lv, 13.11.2006.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Veselības aizsardzības valsts ministrs Pēteris Apinis, vestnesis.lv, 27.01.1995.
  4. ↑ Galvenā lapa, www.orient.lv, pārbaudīts 17.06.2010.
  5. ↑ «Jūrmalā notiks starptautisks ārstu forums "Jaunais vilnis medicīnā"». medicine.lv (latviešu). 2014-08-07. Skatīts: 2020-02-27.
  6. ↑ «Informē par starptautisko ārstu forumu "Jaunais vilnis medicīnā" (24) | Galerijas | Foto | LETA». leta.lv. 2014-08-07. Skatīts: 2020-02-27.
  7. ↑ «Pēteris Apinis». www.facebook.com (latviešu). Skatīts: 2020-04-09.
  8. ↑ LC padzen Pēteri Apini, tvnet.lv, 14.10.2002.
  9. ↑ Apinis atbrīvots no premjera ārštata padomnieka amata, diena.lv, 27.01.2010.
  10. ↑ «Scopus preview - Apinis, Peteris - Author details - Scopus». www.scopus.com. Skatīts: 2020-12-04.
  11. ↑ «Latvijas valsts 90 gadi.». apinis.lv. Skatīts: 2020-02-27.
  12. ↑ «Unikālā grāmatā apkopotas 4400 fotogrāfijas par 100 Latvijas gadiem». www.lsm.lv (latviešu). 2018-08-16. Skatīts: 2020-02-27.
  13. ↑ Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori

Ārējās saitesLabot


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Normunds Zemvaldis 		Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs
1995. gada 3. februāris — 1995. gada 21. decembris 		Pēctecis:
Juris Viņķelis
Priekštecis:
Ivars Krastiņš 		Latvijas Ārstu biedrības prezidents
1991 — 1992 		Pēctecis:
Andrejs Požarnovs
Priekštecis:
Viesturs Boka 		Latvijas Ārstu biedrības prezidents
2006 — 2018 		Pēctecis:
Ilze Aizsilniece


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pēteris_Apinis&oldid=3352255"