Pēteris Apinis
- Šis raksts ir par ārstu un politiķi. Par citām jēdziena Apinis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pēteris Apinis (dzimis 1958. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks, bijušais Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs, kā arī Saeimas deputāts no "Latvijas Ceļa". Latvijas Ārstu biedrības prezidents (2006—2018). Bijis līdzīpašnieks un amatpersona vairākos uzņēmumos. Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums[1].
| Pēteris Apinis | |
|---|---|
.jpg) Pēteris Apinis (pa labi) 2012. gadā | |
| Latvijas veselības valsts ministrs1 | |
|
Amatā 1995. gada 3. februāris — 1995. gada 21. decembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Māris Gailis |
| Priekštecis | Normunds Zemvaldis |
| Pēctecis | Juris Viņķelis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1958. gada 25. novembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš (1995-2002) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Līga Apine |
| Profesija | ārsts |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
|
1kā Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministrs | |
BiogrāfijaLabot
Izglītība un personīgā dzīveLabot
P. Apinis ir dzimis 1958. gadā Rīgā. Pabeidzis Rīgas 5. vidusskolu, 1982. gadā ir absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.[2] Precējies, ir trīs meitas.[3]
Ārsta darbsLabot
Pēc internatūras beigšanas strādāja par ārstu pie Latvijas celtniekiem un dzelzceļa līnijas Tjumeņa-Surguta-Urengoja pievadceļu būvētājiem Tjumeņas apgabalā Rietumsibīrijā, bet no 1986. līdz 1994. gadam bija anesteziologs reanimatologs Rīgas pilsētas 7. slimnīcā.[3]
Politiskā darbībaLabot
No 1995. gada 3. februāra līdz 1995. gada 21. decembrim bija Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs Māra Gaiļa valdībā. 1995. gadā iestājās savienībā "Latvijas Ceļš", bija 6. Saeimas un 7. Saeimas deputāts (bija "Latvijas Ceļa" 7. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītājs, bet pats netika ievēlēts un otro reizi Saeimā nokļuva, ieņemot Anatolija Gorbunova vietu, kad viņš kļuva par ministru Viļa Krištopana valdībā). 7. Saeimā bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr "Latvijas Ceļš" tajās nepārvarēja 5% barjeru un P. Apinis netika ievēlēts.
Pēc tam, kad atklājās viņa saistība ar Tautas partiju nomelnojošu anonīmu skrejlapu izplatīšanu, kas bija notikusi pirms 8. Saeimas vēlēšanām, 2002. gada 14. oktobrī P. Apinis tika izslēgts no "Latvijas Ceļa".[4]
No 2009. līdz 2010. gadam bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks.[5]
Sabiedriskā darbībaLabot
P. Apinis bija viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem 1988. gadā, tās prezidents no 1991. līdz 1992. gadam un no 2006. gada[2] līdz 2018. gada novembrim. No 1989. līdz 1994. gadam bija žurnāla "Latvijas Ārstu Žurnāls" galvenais redaktors un izdevējs.[3]
Ilgus gadus aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu, ir bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents (2006-2008 un 2012-2014).[6] Ir "Latvijas Tibetas atbalsta biedrības" valdes priekšsēdētājs. 2009. gadā P. Apinis bija viens no Baltija ceļa piemiņas pasākuma - diennakts skrējiena "Sirdspuksti Baltijai" iniciatoriem un organizētājiem.
Piezīmes un atsaucesLabot
- ↑ Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori
- ↑ 2,0 2,1 Par Latvijas Ārstu biedrības prezidentu ievēlē Pēteri Apini[novecojusi saite], farmacija.lv, 13.11.2006.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Veselības aizsardzības valsts ministrs Pēteris Apinis, vestnesis.lv, 27.01.1995.
- ↑ LC padzen Pēteri Apini, tvnet.lv, 14.10.2002.
- ↑ Apinis atbrīvots no premjera ārštata padomnieka amata, diena.lv, 27.01.2010.
- ↑ Galvenā lapa, www.orient.lv, pārbaudīts 17.06.2010.
Ārējās saitesLabot
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Normunds Zemvaldis |
Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs 1995. gada 3. februāris — 1995. gada 21. decembris |
Pēctecis: Juris Viņķelis |