Mārtiņš Šics
Mārtiņš Šics (dzimis 1950. gada 28. augustā Krimuldā)[1] ir latviešu ārsts (anesteziologs reanimatologs), internists, veselības aprūpes organizators un politiķis. Bijis 12. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Reģionu alianse" un Latvijas Reģionu apvienību.
| Mārtiņš Šics | |
|---|---|
.jpg) Mārtiņš Šics 2015. gadā | |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 5. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 28. augustā Krimulda, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PSKP Pilsoniskā savienība (2009-2011) Reģionu alianse (kopš 2014) |
| Profesija | ārsts, politiķis |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
M. Šics ir kamaniņu braucēju brāļu Andra un Jura Šicu tēva brālis.
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītība
labot šo sadaļu1969. gadā pabeidzis Rīgas 2. medicīnas skolu, iegūstot feldšera kvalifikāciju.[2] 1977. gadā pabeidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, iegūstot ārsta kvalifikāciju.[2] 2007. gadā ieguvis profesionālo maģistra grādu personāla vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.[2]
Darba gaitas
labot šo sadaļu1977. gadā sācis strādāt Viesītes ambulancē, te nostrādājis līdz 1980. gadam, kad uzsāka darbu Rīgas pilsētas 7. slimnīcā (līdz 1982. gadam), no 1982. līdz 1985. gadam strādāja Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļā.[1]
1985. gadā kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvaldes referentu (līdz 1988. gadam), no 1988. līdz 1990. gadam bija pārvaldes galvenais speciālists.[1] No 1990. līdz 1992. gadam Šics bija galvenais speciālists Latvijas Valdības administrācijā, pēc tam līdz 1993. gadam — Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa padomnieks, no 1993. līdz 1999. gadam — Latvijas Ministru kabineta padomnieks. No 1994. līdz 1997. gadam vadījis Valsts kancelejas direktora sekretariātu.[1] No 1998. līdz 1999. gadam vadījis Latvijas finanšu ministra biroju.[1]
1998. gadā kļuva par Katastrofu medicīnas centra direktoru.[1] Vēlāk kļuvis par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku katastrofu medicīnas jautājumos.
Pēc lielveikala "Maxima" sagrūšanas Rīgā 2013. gada 21. novembrī Šics bija nosūtījis tīmekļa vietnes nekropole.info vadībai sagrūšanā bojāgājušo sarakstu. Pēc tam tikta uzsākta dienesta izmeklēšana un Šics un tās laiku atstādināts no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieka amata, kurā tika atjaunots 2014. gada februārī.[3][4]
Kopš 1992. gada ir Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis, 2002. gadā kļuva par Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas valdes loceklis.[1]
2003. gadā Šics tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2007. gadā — trešās šķiras Viestura ordeni.[1]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuBijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs.[5]
2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās M. Šics tika ievēlēts Rīgas domē no "Pilsoniskās savienības" saraksta. 2011. gada jūlijā izstājies no partijas,[6] pievienojies biedrībai "Demokrātiskie patrioti" un tās Rīgas domes frakcijai.
2014. gada martā pievienojies partijai "Reģionu alianse" un Latvijas Reģionu apvienības sastāvā neveiksmīgi kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. No šī paša saraksta kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gada rudenī, taču apvienība Saeimā neiekļuva.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 395. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Mārtiņš Šics — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Šics bojāgājušo sarakstu būtu nopludinājis arī ja zinātu, ka pret viņu sāks dienesta izmeklēšanu». Diena.lv. 2013. gada 26. novembrī. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Šics atjaunots amatā; dienesta pārbaude turpinās». Diena.lv. 2014. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
- ↑ «Šics izstājies no 'Pilsoniskās savienības'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.