Vikipēdija

Rihards Kols

latviešu politiķis

Rihards Kols (dzimis 1984. gada 16. decembrī Rīgā) ir Latvijas politiķis, kurš pašlaik pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā. Iepriekš bijis 14. Saeimas un vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts, ieņēmis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, kā arī pildījis Saeimas pārstāvja pienākumus sadarbībai ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO).[1] Rihards Kols ir politiskās partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis.

Rihards Kols
Rihards Kols 2024. gadā
Eiropas Parlamenta deputāts
Amata sākums
2024. gada 16. jūlijs
14. Saeimas deputāts
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2024. gada 15. jūlijs
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1984. gada 16. decembrī (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ādažu novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Nacionālā apvienība (kopš 2013)
Profesija jurists, politiķis
Augstskola Biznesa augstskola Turība
Vestminsteras Universitāte

Rihards Kols ir biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs,[2] kā arī biedrības "Jaunatnes kompetences centrs" valdes loceklis. Zemessardzes 13. kājnieku bataljona zemessargs.[3] 2014. gadā iecelts par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentāro sekretāru.

Viņa tēvs ir uzņēmējs un sporta funkcionārs Jānis Kols.

Izglītība

labot šo sadaļu

Rihards Kols vidējo izglītību ieguvis Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā un Rīgas Komercģimnāzijā. 2008. gadā ar izcilību absolvējis Biznesa augstskolu Turība, iegūstot profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnēs, specializējoties civiltiesībās.

Maģistra studijas viņš turpinājis Vestminsteras Universitātē Londonā, kur 2009./2010. studiju gadā ieguvis maģistra grādu diplomātijā ar specializāciju ārpolitikas jautājumu analītikā.

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

2013. gadā iestājās politiskajā partijā Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2014. gadā Rihards Kols bija Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un Eiropas Parlamenta vēlēšanu deputāta amata kandidāts ar 3. numuru Nacionālās apvienības sarakstā, taču mandātu neieguva.

12. Saeima

labot šo sadaļu

2014. gada rudenī ievēlēts par 12. Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

Pēc valdības apstiprināšanas Rihards Kols kļuva par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentāro sekretāru.

2015. gada 10. jūlijā L. Straujuma parakstīja rīkojumu atbrīvot R. Kolu no parlamentārā sekretāra amata,[4] saistībā ar koalīcijas līguma pārkāpšanu,[5] jo viņš bija parakstījis opozīcijas rosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu par bēgļu jautājumu.[6][7]

12. Saeimā Rihards Kols darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un bija Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā.

Vadīja darba grupu, kas Saeimā organizēja diskusiju ciklu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP.[8]

2015. gadā ierosināja izstrādāt jaunu likumu latviešu diasporas atbalstam,[9] un 2018. gadā vadīja Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupu, kas tika izveidota pie Saeimas Ārlietu komisijas.[10] Likums tika pieņemts 2018. gada 6. novembrī.[11]

Izveidojis sadarbības grupu parlamentāriešiem vecumā līdz 40 gadiem.[12] 2016. gada 27. oktobrī ievēlēts par Saeimas kontaktpersonu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Parlamentārajā tīklā.[13]

2018. gadā, ar mērķi aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, Rihards Kols iniciēja tā dēvēto Magņitska saraksta ieviešanu Latvijā, ar kuru tiktu aizliegta iebraukšana Latvijā 49 personām, kas bijušas saistītas ar Sergeja Magņitska lietu.[14]

2018. gadā iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem tā sauktajiem "ofšoriem" jeb ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos.[15] Valsts prezidents Raimonds Vējonis sākotnēji neizsludināja aizliegumu tā sauktajiem "ofšoriem" piedalīties iepirkumos, un nolēma likumprojektu nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai.[16] 2018. gada 26. aprīlī, otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Saeima atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto "ofšoru" dalībai publiskajos iepirkumos.[17]

2018. gadā izstrādāja un iesniedza Saeimā grozījumus Darba likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka darba devējiem darba sludinājumos būtu obligāti jānorāda paredzētā atalgojuma amplitūda.[18] Saeima grozījumus apstiprināja 2018. gada 1. novembrī.[19]

13. Saeima

labot šo sadaļu

2018. gadā Rihards Kols bija deputāta un Ārlietu ministra amata kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās, kandidējot ar 2. numuru no Nacionālās apvienības saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.[20] Ievēlēts 13. Saeimā un iecelts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.[21] Bija deputāta amata kandidāts arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā ar pēdējo kārtas numuru apvienības sarakstā,[22] ievēlēts netika.

Rihards Kols kā 13. Saeimas deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs izveidoja Baltijas, Višegradas, NATO un ES valstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju kopēju sadarbības platformu, nodrošinot regulāru komunikāciju un politisko prioritāšu koordinēšanu.[23] Viņš izveidoja un vadīja sadarbības grupas ar ASV un Lielbritāniju, kā arī līdzdarbojās Starptautiskās Krimas platformas deputātu sadarbības grupas izveidē, kurā vēlāk arī ievēlēts par priekšsēdētāju.[24]

Kopā ar citu valstu parlamentāriešiem un Ārlietu komisiju priekšsēdētājiem aktīvi iestājās pret autoritāriem režīmiem, tostarp reaģējot uz Lukašenkas organizēto migrantu krīzi uz Lietuvas, Latvijas un Polijas robežām[25] un Ryanair 4978 reisa piespiedu nosēdināšanu Minskā 2021. gada 23. maijā. Viņa vadībā tika panākta tūlītēja Eiropas un ASV parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju reakcija, kas ietekmēja tālāko ES rīcību un nodrošināja būtisku atbalstu.[26]

Kols kopā ar sabiedrotajiem Eiropā un ASV iestājās pret Nord Stream 2 projektu[27] un asi kritizēja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības.[28] Viņš arī aktīvi pārstāvēja Ukrainas intereses starptautiskajās organizācijās, sekmējot atbalstu diplomātiskā, militārā un humānā jomā.

Likumdošanas iniciatīvas
labot šo sadaļu

Kola vadībā 13. Saeimas sasaukumā tika ierosinātas un īstenotas vairākas likumdošanas iniciatīvas. Viens no svarīgākajiem soļiem bija termiņuzturēšanās atļauju pārdošanas programmas likvidācija,[29][30] kas iepriekš radīja bažas par iespējamiem apdraudējumiem valsts drošībai. Saeima Kola vadībā pieņēma lēmumu nepievienoties ANO Globālajam migrācijas paktam.[31][32] Tāpat tika veicināta Diasporas likuma praktiskā ieviešana, atvieglojot reglamentēto profesiju atzīšanu[33] un ļaujot ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem deklarēt papildu dzīvesvietu,[34] tādējādi stiprinot viņu saikni ar dzimteni.

2022. gada septembrī virzīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem tiktu apturētas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pagarināšanas iespējas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, ņemot vērā ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu imigrāciju uz Latviju saistītos neizbēgamos palielinātos riskus.[35]

Saeimas Ārlietu komisija
labot šo sadaļu

Ārpolitikas jomā Kola vadītā Ārlietu komisija aktīvi iesaistījās Latvijas interešu aizstāvībā starptautiskajā arēnā. Viens no svarīgākajiem panākumiem bija Latvijas valstspiederīgo tiesību nodrošināšana pēc Brexit.[36] Tāpat tika veikts Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas līgumu audits,[37] kas pavēra tiesisko ceļu Okupācijas pieminekļa nojaukšanai Pārdaugavā.[38] Komisija konsekventi iestājās par Krievijas un Baltkrievijas starptautisko izolāciju, sniedzot politisko atbalstu šo valstu opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai un disidentiem.

Reaģējot uz Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā, Kols virzīja sankciju pastiprināšanu un veicināja bruņojuma piegādes Ukrainai.[39] Viņa vadībā Latvija atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti[40] un nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā kā mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu.[41] Tika sperti nozīmīgi soļi vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā — Saeima atzina Krimas tatāru[42] un armēņu genocīdus.[43]

14. Saeima

labot šo sadaļu

2022. gada rudenī Rihards Kols tika ievēlēts 14. Saeimā. Piedaloties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) sesijā kā Saeimas delegācijas priekšsēdētājs publiski pauda neapmierinātību par Krievijas pārstāvju klātbūtni šajā sesijā, uzsverot, ka Austrija ir atļāvusi piedalīties arī Krievijas deputātiem, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Rihards Kols norādīja,[44] ka Krievijas delegātu dalība šajā EDSO sesijā ir apkaunojums un ir pretrunā ar EDSO postulētajiem principiem un vērtībām, savas uzrunas noslēgumā nododot vēstījumu zālē esošajai Krievijas Federācijas delegācijai, krievu valodā citējot ukraiņu robežsargu, Čūsku salas aizstāvju slaveno atbildi uz Krievijas karakuģa aicinājumu padoties: "Krievu karakuģi — ej na**j!"[45] Kola uzruna izsauca plašu rezonansi, saņemot pateicību un atzinību arī no Ukrainas augstākajām amatpersonām.[46] To plaši atspoguļojuši arī pasaules vadošie mediji — BBC News, CNN, Huffington Post, Telegraph magazine un citi.

2023. gadā izstrādājis un virzījis grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai noteiktu, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama tikai valsts valodā. Likuma jaunā redakcija tika pieņemta.[47]

Neilgi pirms Krišjāņa Kariņa paziņojuma par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata 2023. gada 14. augustā, premjers 2023. gada 9. augustā valdības darba dinamisma uzlabošanas nolūkā piedāvāja esošajā valdībā pārdalīt trīs ministru portfeļus, tostarp rosinot R. Kolam ieņemt Ārlietu ministra amatu.[48]

Eiropas Parlaments

labot šo sadaļu

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Rihards Kols tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu no Nacionālās apvienības saraksta[49] (sarakstā bija ar 3. kārtas numuru, tomēr saņēma lielāku balsu skaitu nekā vietu augstāk esošā bijusī Saeimas priekšsēdētāja un bijusi Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece).

Kols pievienojās Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai un pašlaik strādā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā un Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kā arī ir aizstājējs Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.[50] Kols ir arī daļa no Eiropas Parlamenta delegācijas ES un Čīles Apvienotajā parlamentārajā komitejā un ir aizstājējs Eiropas Parlamenta delegācijā attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Vidusjūras reģiona valstu savienības Parlamentārās asamblejas delegācijā.[50]

Sabiedriskā līdzdalība

labot šo sadaļu

2012. gadā Kols nodibināja Lielbritānijas latviešu studentu apvienību „Association of Latvian Students in the United Kingdom”, bija tās ģenerālsekretārs. Praktizējis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmā un darbojies kā starptautisko attiecību konsultants Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā (2010—2011).[51] Kā praktikants piedalījies Pasaules NVO dienu (2011—2012) organizēšanā Londonā.[52] Kopš 2014. gada ir biedrības „Jaunatnes kompetences centrs” valdes loceklis.

2014. gadā Rihards Kols dibinājabiedrību "Latvijas karogs", kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju. Biedrības mērķis ir veicināt Latvijas valsts simbolu godināšanu un nacionālās identitātes stiprināšanu, īpaši uzsverot valsts karoga nozīmi. Viens no biedrības nozīmīgākajiem projektiem bija monumentālā Latvijas karoga uzstādīšana uz AB dambja Rīgā. Pēc sabiedriskās balsošanas, kurā piedalījās gandrīz 4000 cilvēku, šī vieta tika izvēlēta kā piemērotākā karoga izvietošanai. Projekts tika realizēts pilnībā par privātiem ziedojumiem, un tā mecenāti bija uzņēmēji Armands Garkāns, Juris Kravalis, Jānis Kols un Māris Martinsons. Karoga masts ir 60 metrus augsts, un uz tā plīvo 20x10 metrus liels sarkanbaltsarkanais karogs. Šis objekts tika atklāts 2017. gada 18. oktobrī kā dāvana Rīgai un valstij, gatavojoties Latvijas simtgadei. Līdz šim monumentālie Latvijas karogu masti ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā, Limbažos, Liepājā, Siguldā, Cēsīs un Alūksnē.

2015. gada 2. oktobrī radiostacijas Boom FM programmā "Suņu Būda" tika paziņots, ka Rihards Kols un Vilnis Ķirsis (Vienotība) piebiedrojas Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa nostājai pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību AirBaltic,[53] kuras darbinieki lidmašīnā nelietoja valsts valodu saziņā ar pasažieriem.[54][55]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Ziņa Saeima.lv».
  2. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 7. septembrī.
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  4. ↑ «ir - Straujuma parakstījusi rīkojumu par Kola atbrīvošanu no amata (papild.)». Ir.lv:889. Skatīts: 2015-10-27.[novecojusi saite]
  5. ↑ «Šadurskis: NA pārkāpusi koalīcijas līgumu; premjerei jāmaina parlamentārais sekretārs Kols | Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS». Focus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-13. Skatīts: 2015-10-27.
  6. ↑ «Straujuma mutiski informējusi Kolu par viņa atbrīvošanu no parlamentārā sekretāra amata | Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS». Focus.lv. Skatīts: 2015-10-27.[novecojusi saite]
  7. ↑ «Pēc nesaskaņām par bēgļiem Straujuma atlaiž parlamentāro sekretāru Kolu /». Lsm.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  8. ↑ «Eiropas lietu komisija izveido darba grupu diskusiju cikla par TTIP organizēšanai». saeima.lv.
  9. ↑ «Rihards Kols: Jāveido jauns likums latviešu diasporas atbalstam». www.diena.lv. Skatīts: 2019-04-07.
  10. ↑ lvportals.lv. «Diasporas likumprojektu cer pieņemt vēl šīs Saeimas laikā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  11. ↑ «Diasporas likums – saliedējošs un iekļaujošs». www.brivalatvija.lv. Skatīts: 2019-04-07.
  12. ↑ «12. Saeimas deputātu sadarbības grupas». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-10-03.
  13. ↑ «Ārlietu komisija par Latvijas kontaktpersonu OECD Parlamentārajā tīklā ievēl Rihardu Kolu». saeima.lv.
  14. ↑ «Ar «Magņitska sarakstu» Latvija aicinās Krieviju ievērot cilvēktiesības». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  15. ↑ «Pēc NA ierosinājuma aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  16. ↑ «Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»». TVNET (latviešu). 2018-02-09. Skatīts: 2019-04-07.
  17. ↑ «Saeima atkārtoti nobalso par aizliegumu «ofšoru» dalībai publiskajos iepirkumos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  18. ↑ «Darba sludinājumā būs jānorāda gaidāmā alga». LA.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-30. Skatīts: 2019-04-07.
  19. ↑ «Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga». saeima.lv. Skatīts: 2019-04-07.
  20. ↑ DELFI. «NA aizsardzības ministra kandidāte būs Mūrniece; Parādnieku grib redzēt labklājības ministra amatā». DELFI (latviešu), 2018-09-08. Skatīts: 2018-10-03.
  21. ↑ «Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs – Rihards Kols». saeima.lv. Skatīts: 2019-02-27.
  22. ↑ «Nacionālā apvienība iesniedz Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-07. Skatīts: 2019-04-07.
  23. ↑ «Speaker of the Saeima: transatlantic cooperation is vital for European and global security». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  24. ↑ «Saeimā nodibināta deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  25. ↑ «Kols par nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas: arī Latvijai ir jāgatavojas negatīvākajam scenārijam». https://jauns.lv (latviešu). 2021-07-19. Skatīts: 2025-03-19.
  26. ↑ «Latvian parliament adds voice to codemnation of Lukashenko outrage». eng.lsm.lv (angļu). Skatīts: 2025-03-19.
  27. ↑ «Eiropas valstu un ASV Ārlietu komisiju priekšsēdētāji pieņem kopīgu paziņojumu par Nord Stream 2 gāzesvada projektu». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  28. ↑ «Latvija neboikotēs Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesiju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  29. ↑ «Izmaiņas uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtībā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde». www.pmlp.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  30. ↑ «Ierosina apturēt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu Krievijas pilsoņiem par investīcijām vai nekustamo īpašumu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  31. ↑ «Rihards Kols: ANO globālais migrācijas pakts — kāpēc Latvijai nebūtu jāpievienojas». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  32. ↑ «Saeima iestājas pret pievienošanos ANO migrācijas paktam». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  33. ↑ lvportals.lv. «Diasporas pārstāvjiem īsāki termiņi profesionālās kvalifikācijas atzīšanai - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  34. ↑ lvportals.lv. «No 1. jūlija dzīvesvietas deklarācijā var norādīt vienu papildu adresi Latvijā vai ārvalstī - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  35. ↑ «Deputāti rosina nepagarināt TUA Krievijas pilsoņiem, kuri iegādājušies īpašumu Latvijā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-22.
  36. ↑ lvportals.lv. «Deputāti iestājas par Latvijas pilsoņu interešu aizstāvību Lielbritānijā pēc Brexit - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  37. ↑ «Ārlietu komisija rosinās apturēt vairāku Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu darbību». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  38. ↑ «Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  39. ↑ «Rihards Kols: Krievija ir faktiski uzbrukusi Ukrainas valstiskumam». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  40. ↑ «Saeima paziņojumā atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  41. ↑ «Saeima paziņojumā atzīst – Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  42. ↑ «Saeima pieņem paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienu, atzīstot notikušo par genocīdu». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  43. ↑ «Saeima pieņem deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-19.
  44. ↑ Rihards Kols intervention at OSCE PA: Russian war criminals have no place here!. Atjaunināts: 2023-03-03
  45. ↑ «Krievijas deputātu līdzdalība EDSO sanāksmē Vīnē izraisa protestus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.
  46. ↑ «Video ⟩ Par Kola "krievu kuģi, ej nah*j!" sajūsminās ne tikai soctīklu lietotāji, bet arī ārvalstu mediji». Ārvalstīs (latviešu). 2023-02-24. Skatīts: 2023-03-03.
  47. ↑ lvportals.lv. «No nākamā gada apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija – valsts valodā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-22.
  48. ↑ «Kariņš rosina nomainīt atsevišķus ministrus; Ārlietu ministra amatu varētu ieņemt Rihards Kols». Latvijā (latviešu). 2023-08-09. Skatīts: 2023-08-22.
  49. ↑ «EPV2024 - Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024». epv2024.cvk.lv. Skatīts: 2024-12-29.
  50. ↑ 50,0 50,1 «Sākums | Rihards KOLS | Deputāti | Eiropas Parlaments». www.europarl.europa.eu (latviešu). 1984-12-16. Skatīts: 2024-12-29.
  51. ↑ 27.01.2014. «Latvijas Republikas Kultūras ministrija». Km.gov.lv, 2014-01-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Skatīts: 2015-10-27.
  52. ↑ «NA jaunā maiņa. Saruna ar EP deputāta kandidātu Rihardu Kolu | LA». La.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2015-10-27.
  53. ↑ «VIDEO: Deputāts Artuss Kaimiņš AirBaltic lidmašīnā atkal uzsāk karstas diskusijas ar stjuartēm! | Runā Bildes». Runabildes.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-03. Skatīts: 2015-10-27.
  54. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. novembrī. Skatīts: 2019. gada 10. maijā.
  55. ↑ DELFI. «Video: Kaimiņš atkal 'airBaltic' lidmašīnā pamana nekārtības - DELFI». Delfi.lv, 2015-10-02. Skatīts: 2015-10-27.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rihards_Kols&oldid=4265760"