Sandra Kalniete
Sandra Kalniete (dzimusi 1952. gada 22. decembrī) ir mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte. Mākslas teorijas zinātņu maģistre (1996). Latvijas Tautas frontes Valdes priekšsēdētāja vietniece (1988), Latvijas vēstniece ANO (1993—1995) un Francijā (1997—2002), Latvijas ārlietu ministre (2002—2004), Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas (kopš 2009).
Sandra Kalniete | |
---|---|
Sandra Kalniete 2024. gadā | |
Eiropas Parlamenta deputāte | |
Amata sākums 2009. gada jūnijs | |
Latvijas ārlietu ministre | |
Amatā 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs | Einars Repše |
Priekštecis | Indulis Bērziņš |
Pēctecis | Rihards Pīks |
ES komisāre no Latvijas | |
Amatā 2004. gada 1. maijs — 2004. gada 22. novembris | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs | Indulis Emsis |
Pēctecis | Andris Piebalgs |
| |
Dzimšanas dati |
1952. gada 22. decembrī Toguras ciems, Tomskas apgabals, PSRS |
Tautība | latviete |
Politiskā partija |
LTF Jaunais laiks Pilsoniskā savienība Vienotība |
Dzīvesbiedrs(-e) | Ansis Reinhards[1] |
Profesija |
mākslas vēsturniece politiķe |
Augstskola | Latvijas Mākslas akadēmija |
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi 1952. gada 22. decembrī KPFSR Tomskas apgabala Kolpaševas rajona Toguras ciemā izsūtīto latviešu Ligitas un Aivara Kalniešu ģimenē. Māte Ligita, dzimusi Dreifelde (1926—2006), kopā ar savu māti un tēvu bija 1941. gada 14. jūnijā deportēta uz Sibīriju. 1948. gadā viņa atgriezās Latvijā, bet 1949. gadā tika apcietināta un aizsūtīta atpakaļ. Tēvs Aivars (1931-2019) kopā ar savu māti izsūtīti 1949. gada 25. martā.
1957. gada 30. maijā četrgadīgā Sandra Kalniete kopā ar vecākiem atgriezās Latvijā. Mācījās Rīgas 39. astoņgadīgajā skolā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 39. vidusskolā (1960—1971). Neklātienē studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas kritikas fakultātes Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (1975—1981). Pēc tam S. Kalniete strādāja par šuvēju ražošanas apvienības “Daiļrade” salonā “Baltijas modes” (1981—1982). 1983. gadā kļuva par sekretāri referenti LPSR Mākslinieku savienībā, bija tās Valdes atbildīgā sekretāre (1987—1990). Līdztekus strādāja par sekretāri izdevniecībā “Liesma” (1985—1987).
Politiskā karjera
labot šo sadaļu1988. gadā S. Kalniete iestājās Latvijas Tautas frontē un kļuva par Valdes priekšsēdētāja vietnieci. Pēc Augstākās padomes deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas strādāja par protokola vadītāju Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā (1990—1993). Bija ārlietu ministra vietniece Ivara Godmaņa valdībā un vēlāk Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē 1. sekretāre. Papildinājās Līdsas Universitātes Starptautisko attiecību institūta kursos (1992).
No 1993. līdz 1995. gadam bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO un UNESCO Eiropas mītnē Ženēvā. Apmeklēja Ženēvas Universitātes Starptautisko attiecību institūta kursus (1995).
No 1997. līdz 2002. gadam strādāja par Latvijas vēstnieci Francijā. 2002. gadā Saeima apstiprināja S. Kalnieti LR ārlietu ministres amatā Einara Repšes (JL) valdībā (2002. gada novembris—2004. gada marts). Viņas pilnvaru laikā 2003. gadā LR pievienojās ASV sabiedroto koalīcijas iebrukumam Irākā. 2004. gadā viņas vadībā izstrādāja izmaiņas Latvijas ārpolitikas stratēģiskajos dokumentos “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam” un “Latvijas Republikas ārpolitiskajā koncepcija”. 2004. gadā Latviju uzņēma NATO un Eiropas Savienībā.
2004. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja viņu Eiropas Komisijas kolēģijas sastāvā par Eiropas Komisijas lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera t. s. ēnu komisāri. 2005. gadā kā līdzdibinātāja piedalījās Kokneses fonda izveidošanā.
2006. gada janvārī iestājās labēji konservatīvajā partijā “Jaunais laiks”. Novembrī ievēlēta Saeimā no partijas “Jaunais laiks” kandidātu saraksta.
2008. gada janvārī pameta partiju “Jaunais laiks” un iesaistījās jauna politiska spēka “Pilsoniskā savienība” veidošanā. Aprīlī piedalījās partijas “Pilsoniskā savienība” dibināšanā un kļuva par partijas Valdes priekšsēdētāju.
2009. gada jūnijā, kandidējot no partijas “Pilsoniskā savienība”, tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, kur darbojās Eiropas Tautas partijas jeb kristīgo demokrātu politiskajā grupā.
Kļuva par Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pastāvīgo locekli un darbojās Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā kā aizstājēja. Priekšsēdētāja vietniece Eiropas Parlamenta delegācijā attiecībām ar Japānu un aizstājēja delegācijā ES un Turcijas apvienotajā parlamentārajā komitejā.
2011. gadā, apvienojoties partijām “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” un “Sabiedrība citai politikai”, kļuva par partijas “Vienotība” biedri. 2011. gada 26. novembrī partijas “Vienotība” kongresā tika ievēlēta par partijas Domes priekššēdētāju, 2012. gada 1. decembrī ievēlēta atkārtoti.
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās S. Kalniete, pārstāvot apvienības “Jaunā Vienotība” sarakstu, atkal tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. Kalniete tika ievēlēta par Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidenti.[2]
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās S. Kalniete, pārstāvot apvienības “Jaunā Vienotība” sarakstu, atkal tika ievēlēta Eiropas Parlamentā.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- 1995 — Triju Zvaigžņu ordenis, komandiere[3]
- 2000 — Ministru kabineta 2000. gada prēmija
- 2001 — Francijas Goda Leģiona ordenis
- 2002 — Francijas Akadēmiskā Palmas Zara ordenis
- 2004 — Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
- 2005 — Atzinības krusts, lielkrusta komandiere[3]
- 2009 — Fondation Mérite Européen zelta medaļa
- 2009 — Baltijas Asamblejas medaļa
- 2018 — Trumena—Reigana Brīvības medaļa[4]
- 2020 — Ukrainas Kņazienes Olgas ordeņa pirmā šķira[5]
Ģimene
labot šo sadaļuVīrs — Šveices arhitekts Ansis Reinhards, ar kuru Sandra ir pazīstama kopš 1989. gadā, kad viņi kopā strādāja Ženēvā, Latvijas pārstāvniecībā ANO. "Man tas tolaik bija ļoti nepieciešams, jo biju padomju mucā augusi un pa spundi barota. Ansis bija tas, kurš man atvēra Rietumu pasauli," - teica Sandra. Ansis Ženēvā mācījas un dzīvoja kopš 1955. gada.[6]
Darbi
labot šo sadaļu- Latviešu tekstilmāksla, 1989.
- Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza, 2000.
- Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, 2001. (stāsts par Sandras Kalnietes vecāku izsūtīšanu uz Sibīriju, visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs pēc neatkarības atgūšanas)
- Prjaņiks. Debasmannā. Tiramisū, 2012. (gan recepšu apkopojums, gan autobiogrāfisks stāsts par ēšanas tradīcijām Latvijā)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Apprecējusies politiķe Sandra Kalniete Arhivēts 2011. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv
- ↑ «Kalniete ievēlēta par Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidenti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-09-18.
- ↑ 3,0 3,1 «Kalniete atteiksies no apbalvojumiem, ja pieņems Amnestijas likumu». Apollo.lv (latviešu). 2008-10-25. Skatīts: 2020-05-13.
- ↑ «Sandra Kalniete Vašingtonā saņems Trumena - Reigana Brīvības medaļu». lsm.lv. Skatīts: 2018. gada 13. novembrī.
- ↑ «Honcharuk presents order to EPP vice-chair». www.ukrinform.net (angļu). Skatīts: 2020-05-13.
- ↑ Zane Blanka. «Sandra Kalniete un Ansis Reinhards: grūtos dzīves brīžus esam pārdzīvojuši abi kopā». www.santa.lv, 2020-04-15. Skatīts: 2022-02-19.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sandra Kalniete.
- S.Kalnietes mājas lapa
- S.Kalnietes biogrāfija[novecojusi saite]
- S.Kalnietes Twitter
- Ārlietu ministre Sandra Kalniete iepazīstina Saeimas Ārlietu komisiju ar Latvijas ārpolitikas pamatvirzienu projektu[novecojusi saite]
- Par LR iesaistīšanus iebrukumā Irākā[novecojusi saite]
- Ārlietu ministres Sandras Kalnietes uzruna un ziņojums par Eiropas Konventa darbību - 08.04.2003.
- S.Kalnietes intervija Latvijas Radio 29. janvāra raidījumā “Kāpnes”
- Ārlietu ministre Sandra Kalniete intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei
- S.Kalniete. Izaicinājums. // "Diena", 04.02.2003.
- Sandra Kalniete: «Iebildumi pret mani Briselei nebija» (intervija)
- L. Lapsa par partijas "Jaunais laiks" deputātu zvērestu un tā lauzējiem[novecojusi saite]
- Intervija ar S.Kalnieti - 29.03.2008.
- Kristovskis un Kalniete paziņo par jaunas partijas veidošanu[novecojusi saite]
- N.Klaucēns. Debates par Irāku Latvijā.[novecojusi saite]
- Valsts kreditējusi Kalnietes dzīvokļa iegādi[novecojusi saite]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: nav |
ES komisāre no Latvijas 2004. g. 1. maijs — 2004. g. 22. novembris |
Pēctecis: Andris Piebalgs |
Priekštecis: Indulis Bērziņš |
Latvijas Ārlietu ministrs 2002. gada 7. novembris—2004. gada 9. marts |
Pēctecis: Rihards Pīks |