Aldis Adamovičs
Aldis Adamovičs (dzimis 1970. gada 17. februārī Preiļos[1]) ir latviešu pedagogs un politiķis, "Latgales partijas" (iepriekš "Tautas partijas") biedrs. Bijis 13. Saeimas un 12. Saeimas deputāts un Preiļu novada domes priekšsēdētājs (2006—2014).
Aldis Adamovičs | |
---|---|
Aldis Adamovičs 2018. gadā | |
13. Saeimas deputāts | |
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 6. jūnijā | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Preiļu novada domes priekšsēdētājs | |
Amatā 2006. gada 14. novembris — 2014. gada 4. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Priekštecis | Jānis Eglītis |
Pēctecis | Maruta Plivda |
| |
Dzimšanas dati |
1970. gada 17. februārī Preiļi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Preiļi, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija |
Tautas partija (2001-2011) Latgales partija (kopš 2012) |
Profesija | ģeogrāfijas skolotājs |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuA. Adamovičs ir absolvējis Preiļu 1. vidusskolu un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Maģistra grādu ieguvis 1999. gadā. Pēc studiju beigām strādājis par ģeogrāfijas un fizkultūras skolotāju dzimtajos Preiļos.[2] No 1996. gada A. Adamovičs bija Preiļu 1. pamatskolas direktors.
A. Adamovičs ir precējies, ģimenē ir četri bērni.
Politiskā darbība
labot šo sadaļu1997. gada pašvaldību vēlēšanās A. Adamovičs tika ievēlēts Preiļu pilsētas domē no saraksta "Mēs pilsētai". Sekojošajās 2001. gada vēlēšanās kandidēja uz vietu Preiļu novada domē no Tautas partijas, taču netika ievēlēts. 2005. gada vēlēšanās ievēlēts Preiļu novada domē un ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku. 2006. gadā, pēc tam, kad līdšinējais domes priekšsēdētājs Jānis Eglītis tika ievēlēts Saeimā, A. Adamoviču ievēlēja par Preiļu novada domes priekšsēdētāju. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās atkal ievēlēts Preiļu novada domē un atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju.
2012. gadā A. Adamovičs bija Latgales partijas dibinātāju skaitā, dibināšanas kongresā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju. 2013. gadā ievēlēts Preiļu novada domē no Latgales partijas, Nacionālās apvienības un Latvijas Zemnieku savienības kopējā saraksta, atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju.
2014. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, nebūdams tās biedrs. Šajā pašā gadā ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Vienotība" saraksta, pārstāvot tajā Latgales partiju. Atkārtoti par Saeimas deputātu kļuva 2018. gadā, kad ievēlēts 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta (joprojām pārstāvot Latgales partiju). 13. Saeimā darbojas kā "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska biedrs.
2020. gada oktobrī pēc KNAB lūguma Saeima piekrita izdot A. Adamoviču kriminālvajāšanai par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu saistībā ar ārpus Rīgas dzīvojošajiem deputātiem pienākošos kompensāciju. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2021. gada 5. augustā par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda A. Adamovičam naudas sodu.[3] 2022. gada jūnijā, stājoties spēkā notiesājošam spriedumam, deputāts amatu Saeimā zaudēja.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aldis Adamovičs — Preiļu novada domes priekšsēdētājs TVnet
- ↑ Aldis Adamovičs Latgales dati
- ↑ LSM. «Krāpšanā apsūdzētajam Saeimas deputātam Adamovičam piespriež 6000 eiro sodu».
- ↑ «Adamoviča vietā darbu Saeimā sāks Ludzas novada domes deputāte Gendele». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-16.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aldis Adamovičs |
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Jānis Eglītis |
Preiļu novada domes priekšsēdētājs 2006. gada 14. novembris — 2014. gada 4. novembris |
Pēctecis: Maruta Plivda |